Vai milti sabojājas un vai derīguma termiņš diktē lietošanu?

Īsā atbilde – jā. Taču attiecībā uz gatavošanā visbiežāk lietotajiem universālajiem kviešu miltiem tas nav tik vienozzīmīgi, kulinārajā vietnē "Epicurious" skaidro Kornelas Universitātes Pārtikas zinātnes docente Ebija Snaidere. Kāpēc tā, uzzināsi tālāk.

Baltie kviešu milti bez piejaukumiem uzturā lietojami ilgāk, nekā varētu šķist – pat gadu. Taču to ietekmē divi pamata faktori: kvalitāte un drošība, kas ir būtiskākā. Milti ir produkts ar zemu mitruma sastāvu, kas nozīmē, ka tajos nav tik daudz ūdens, lai sekmētu mikroorganismu veidošanos, stāsta Snaidere. Tas nozīmē, ka, visticamāk, miltiem, ja tie droši uzglabāti, ir stabils un uzticams derīguma termiņš, un laiks to maz ietekmē.

Ja derīguma termiņš beidzies, bet milti pēc ārējām pazīmēm neliecina, ka būtu sabojājušies, tos var lietot uzturā. Pārtikas zinātniece Snaidere norāda, ka tas ir droši, ja vien nav pagājis pārlieku ilgs laiks. Mēnesi līdz četrus pēc "ieteicams līdz" termiņa miltu kvalitāte nebūs būtiski mazinājusies.

Jāņem vērā, ka arī kviešu milti atšķiras – milti bez piejaukuma būs ar stabilāku derīguma termiņu un mazāk pakļauti tam, ka var sabojāties pirms laika. Kūku vai maizes milti, kurā tauku un mitruma procents ir cits, būs derīgi īsāku laiku – ap sešiem mēnešiem, norāda "Taste Of Home" virtuves eksperti. Bet pašbriestošie milti, kuru sastāvā ir cepamais pulveris un soda, parasti derīgi 4–6 mēnešus.

Pirms uzmest aci derīguma termiņam uz iepakojuma, der pārliecināties, vai milti tiešām zaudējuši savu kvalitāti. Tas gluži vienkārši palīdz neradīt liekus pārtikas atkritumus. Vispirms iesaisti kvalitātes kontrolē degunu un uzticies ožai – ja milti ir ar nepatīkamu smaržu, tā var būt zīme, ka miltos esošie tauki sākuši oksidēties. Sasmakušu miltu smarža var atgādināt pelējuma, skābenu un pat bērnu plastalīna smaržu. To uzreiz var just ar degunu, "Epicurious" norāda konditore Roksana Džulapata.

Vēl viens "pāridarītājs" miltiem ir mitrums – ja miltu tekstūra liekas salipusi un jokaina, tad zini, ka tie vairs nebūs labi. Miltos pat var būt pelējums, bet to ar aci var nemanīt, jāpaļaujas uz tausti un tekstūru. Šādi milti uzturā nebūs lietojami.

Nākamā pazīme – krāsa. Miltiem jābūt baltiem vai krēmkrāsas. Ja tie izskatās pelēcīgi vai iedzeltējuši, tas var liecināt par to, ka milti sabojājušies. Ja miltos manāmi mazi brūni vai melni punktiņi, tad skaidrs, ka tajos iemitinājušies kukaiņi. Ja produktā acīmredzami "kūsā dzīvība" jeb pārtikas kodes, atbrīvojies no tiem nekavējoties un pārbaudi pārējos sausos graudaugu produktus, riekstus un citus plaukta iemītniekus.

Pirmā lieta, ko iesaka gan Snaidere, gan Džulapata, ir pēc svaigu miltu iegādes pārbērt tos cieši noslēdzamā traukā, ideāli, ja ar vakuuma vāciņu, kurā gaiss neiekļūs. Trauku tad liek tumšākā virtuves vietā – pieliekamajā vai skapītī/atvilktnē. Ideālā variantā uz trauka uzraksti vai uzlīmē kādu etiķeti, kur pierakstīts arī oriģinālā iepakojuma derīguma termiņa datums. Nekādā gadījumā neatstāj miltu trauku skaisti noliktu uz kāda vaļēja plaukta, kur piekļūst saules gaisma, siltums un mitrums, piemēram, tieši virs plīts vai blakus nosūcējam.

Konditore Džulapata pat iesaka miltus uzglabāt ledusskapī vai saldētavā, ja zini, ka tos tiešām izmanto ļoti reti un lielā miltu paka tukšojas ilgāk nekā gadu. Aukstā, tumšā vieta tikai paildzinās miltu mūžu. Pēc tam gan miltus vajadzīgakā porcijā pirms lietošanas noturi istabas temperatūrā, it īpaši, ja gatavo konditorejas izstrādājumus, kuru receptē norādīts, ka sastāvdaļas nepieciešamas istabas temperatūras.

Mūsdienu kulinārijā daudz izmantojam arī citu graudaugu izstrādājumu un riekstu jeb alternatīvos miltus. Kā ar to termiņiem? Pārtikas pazinēji no "Taste Of Home" iesaka stingri pieturēties pie šo produktu derīguma termiņa norādēm, jo šo miltu sastāvā ir vairāk mitruma un tauku, kas saīsina to mūžu pēc iepakojuma atvēršanas. Dažādu riekstu milti, piemēram, ir derīgi pat tikai trīs mēnešus.