Ketijas foto - 285
Foto: Publicitātes foto
Fermentācija jeb rūgšana ir viena no senākajām pārtikas gatavošanas tehnoloģijām. Fermentēt var dārzeņus, augļus, tēju un dzīvnieku izcelsmes produktus, piemēram, piena produktus, gaļu, zivi. Kā fermentētos produktus iekļaut uzturā un kā tie ietekmē mūsu veselību, stāsta "Rimi eksperte", sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

"Piemēram, piena fermentācijas procesā rodas kefīrs, jogurts, biezpiens, sieri. Ļoti populāra savulaik bija tējas sēne, no kuras ražota kombuča. Latvijā skābē jeb fermentē galviņkāpostus, gurķus, ābolus; Korejā skābē Ķīnas kāpostus, kā rezultātā rodas kimči; Itālijā skābē olīvas; fermentējot sojas pupiņas vai citus pākšaugus, ražo "tempeh"," par fermentēto produktu daudzveidību stāsta eksperte.

Fermentētie produkti gūst aizvien lielāku popularitāti, un tas notiek, pateicoties fermentēto produktu ietekmei uz cilvēka mikrobiomu. Mikrobioms ir visu mikroorganismu kopums, kuri dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas cits ar citu un organismu kopumā. Cilvēka mikrobiomu veido mikroorganismi, kas dzīvo deguna blakusdobumā, kuņģa un zarnu traktā, uz ādas, uroģenitālajā sistēmā, plaušās un limfātiskajā sistēmā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!