'Samal savu vainadziņu kokteilī!' Pļavas zāļu rota gan sīrupam, gan ēšanai

Lai gan "Samal savu vainadziņu kokteilī" bijusi vienas meistarklases ideja, "Zutiņu" saimniece stāsta, ka par garšām un garšaugiem nepieciešams runāt daudz plašāk. Proti, garšaugi ir atrodami jebkurā pļavā – raudene, dažādas mētras... Un jāpatur prātā, ka tieši Jāņi ir laiks, kad tiek lasīti ārstniecības augi. Taču visi garšaugi savā veidā ir ārstniecības augi. "Tie nav domāti tikai ar vienu funkciju! Tie piešķir ēdienam garšu, un reizē katram ir arī sava ārstnieciskā nozīme. Taisnību sakot, senlaikos vispirms tie bija tieši ārstniecības augi, pirms kļuva par garšaugiem. Tātad – garšaugs un ārstniecības augs ir ļoti cieši saistīti jēdzieni," piebilst Rūta Beirote.

Kad mēs šajā laikā dodamies pļavās un vācam dažādas tējas, patiesībā mēs lasām dažādas garšas. Un tieši Jāņu laiks ir vismaģiskākais, jo tajā ir vislielākais spēks, lai vāktu šos augus, neatkarīgi no tā, vai tas būs vainadziņam, tējai vai kādam ēdienam, pārliecināta Rūta Beirote.

"Lūk, tā doma par pašu Jāņu vainagu ir tāda: likt tajā ļoti daudz spēcinošu zāļu un trejdeviņas puķītes, jo Jāņu vainags kalpo kā svēta ārstnieciska lieta visa gada garumā. Ja, teiksim, kāds no mājiniekiem saslimst un viņam ir vajadzīga ārstēšana, tad, piemēram, ziemā tēju var vārīt no Jāņu vainaga, jo Jāņos veidotam vainagam ir trejdeviņš spēks," dalās enerģiskā saimniece.

Tieši šī iemesla dēļ vajadzētu piedomāt pie tā, kas tiek pīts vainagā, lai tas patiešām būtu veidots kā enerģijas bumba visam gadam, līdz nākamajiem Jāņiem. Protams, meitas piedomā pie tā, lai tas būtu arī skaists un smaržīgs, tāpēc ieteikums izmantot ne tikai smaržīgos ziedus (rožu vainadziņu), bet arī smaržīgos augus. Jā, var pīt vainagu tikai un vienīgi no garšaugiem: rozmarīns, timiāns, maurlociņu ziedi, lauru lapas, baziliks, piparmētra u. c., ja ir vēlme, lai šis vainags kalpotu kā papildinājums pie kāda laba ēdiena. Tad gan vainagam izmanto tikai ēdamos augus!

Kā stāsta "Zutiņu" saimniece Rūta Beirote, šī meistarklase tika radīta ar domu parādīt, ka ļoti daudzi augi, kurus mēs šobrīd redzam un plūcam pļavā, ir ēdami, turklāt mums vajadzīgi. Un mums ir tā lieliskā iespēja atlikt malā dažādus sintētiskos un masveidā ražotos dzērienus, izmantojot šo Jāņu laiku, lai gatavotu dzērienus no mūsu pļavās un dārzos augošajām zālītēm. Visvienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir veidot sīrupus.

Iespējams, vairums no mums sīrupu asociē ar kaut ko, kas veidots no ogām, arī piparmētru sīrups ir daudziem labi zināms, bet sīrupu var ļoti vienkārši pagatavot no pilnīgi visām pļavas zālītēm. Drīz vien sāks ziedēt vīgriezes, no tām top burvīgs sīrups, kas reizē ir ārstniecisks un lieliski iederas dažādās kūkās un biskvītos. Tāpat ļoti garšīgs un nomierinošs ir baldriāna sīrups: vakarā viens bezalkoholiskais baldriāna kokteilis – un nakts ir mierīga un spēki atgūti. Arī timiāns jeb mārsils (aug teju katrā smilšainā pļavā vai mežmalā) ir ļoti garšīgs, lietojams gan ūdeņos (kopā ar minerālūdeni īpaši veldzēs karstā laikā), gan citos dzērienos. Un kur nu bez modernākiem garšaugiem – rozmarīna. Visas šīs garšas var "noķert" ar sīrupa palīdzību vai ieburt dzērienā vienkārši cukura veidā (lapiņas saberž ar cukuru).

Saimniece Rūta Beirote dalās: "Kā jau minēts, sīrupa pagatavošana ir ārkārtīgi vienkārša. Ja mēs nerunājam par ogu sīrupiem, bet tīri par zāļu sīrupiem, tad pagatavošana ir šāda: sīrups, ko parasti vāra vienādās proporcijās – 1 litrs ūdens un 1 kilograms parastā, ne ievārījuma, cukura. Šādu sīrupu uzvāra un pārlej zāļu kušķim, saišķim (kā vien gribas nosaukt!), ko esam saplūkuši pļavā. Šādi noturēts diennakti, tas kļūst smaržīgs, garšīgs, dzerams. To var glabāt ledusskapī, pildīt pudelēs. Un cilvēks pat nenojauš, cik gan vienkārši tas ir un cik gan labi tas viss garšo!"

"Tātad – mūsu mērķis/ideja bija nolikt malā sintētiskos dzērienus vismaz uz šo Jāņu laiku, jo pašu gatavotie ir daudz veselīgāki, dabīgāki, ja vēl tapuši šajā Jāņu jeb zāļu laikā, tad vispār lieliski. Atcerēsimies, ka šajā laikā daba ir jāpaņem visos iespējamos veidos – gan caur basām kājām, gan caur ēdienu," tā saka Rūta Beirote.