<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@skoncommunication'>Skön Communication</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Kādi ir riski, ja organismā nokļūst pesticīdu atliekas? Vai tiešām augļi ir jāmazgā ar speciālu mazgāšanas līdzekli, lai tie būtu tīri? Vai visu veidu produktus var mazgāt vienādi? Dati vēsta, ka augļus un dārzeņus katru dienu ēd aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju – tikai 35,3% iedzīvotāju ikdienas ēdienkartē iekļauj augļus un 39,4% iedzīvotāju – dārzeņus. Salīdzinājumam: Eiropas Savienībā kopumā šis rādītājs vidēji sasniedz 64%. "Jebkāds pamudinājums likt galdā vasaras un rudens veltes, salātus un zaļumus ir atbalstāms. Tāpat rūpīgi izskatāmi jebkādi iebildumi vai dažkārt arī aizspriedumi, kāpēc kāda produktu grupa netiek patērēta iespējamo kaitējumu dēļ, piemēram, aizbildinoties: tie taču ir apstrādāti ar visādām ķīmijām!" teic "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone.

"Laikam kaut ko sliktu apēdu!"

"Gremošanas traucējumi ir viena no biežākajām problēmām, ar kurām apmeklētāji vēršas aptiekā," stāsta farmaceite. "Vasara un, jo īpaši, rudens nav izņēmums, un tieši šajā laikā pacienti biežāk vēdersāpes vai diareju saista ar dārzeņu vai augļu lietojumu, dažkārt arī izsakot aizdomas, ka ar tiem visticamāk kaut kas nebija lāgā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!