derīguma termiņš, iepirkšanās, sieviete
Foto: Shutterstock
Pārtikas produkti jau vairāk nekā pusgadsimtu tiek marķēti ar "Izlietot līdz..." vai "Ieteicams līdz...", taču patērētāju vidū joprojām nav vienprātības par to, vai šie datumi ir stingrs noteikums, vai tikai ieteikums. Par gaļu, zivīm, olām, piena produktiem būtu skaidrs, ka lietot tos pēc derīguma termiņa beigām nedrīkst. Tomēr nav taču tā, ka čipsu paka ar uzrakstu "Izlietot līdz 20. decembrim" automātiski nederēs baudīšanai 21. decembrī. Tad kāda jēga derīguma termiņiem?

Derīguma termiņi netiek noteikti tāpat vien, bet gan patērētāju drošībai. "Izlietot līdz…" ir produkta galējais derīguma termiņš un pēc tā beigām produkts var kļūt bīstams veselībai. Savukārt izmetot pārtiku, kurai beidzies termiņš "Ieteicams līdz…", nepamatoti tiek vairoti pārtikas atkritumi un lieki tērēti līdzekļi, jo, pareizi uzglabātiem, šiem produktiem nav ne vainas. Tas ir pēdējais datums, līdz kuram – saskaņā ar ražotāja ieteikumiem – produktu ieteicams lietot, lai nodrošinātu tā vislabāko garšu vai kvalitāti.

Jā, tos var lietot pēc derīguma termiņa beigām, bet vairs nevar gaidīt, ka produkts būs ļoti garšīgs un ar ļoti labu izskatu, piemēram, tam var būt izveidojušās nogulsnes. Bet šiem produktiem nevajadzētu būt kaitīgiem veselībai. Tā ir ar, piemēram, makaroniem. Tāpēc ir izstrādāti Ministru Kabineta noteikumi, kuros skaidrots, ka ir atsevišķas produktu grupas, ko pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļauts izplatīt dažādām organizācijām – sociālās aprūpes centriem, ziedošanai. Jo ir ņemts vērā, ka šie produkti nav kaitīgi patērētājam, tomēr tiem var nedaudz pasliktināties kvalitāte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!