Latvijā populārākā medību sezona ir klāt! Ar groziem un spaiņiem bruņojušies cilvēki, cieši rokā nazi satvēruši, brien pa mežiem un siliem, skatu neatlaidīgi urbjot sūnās. Dažs klusi pārvietojas, ik pa laikam noliekdamies, uzmanīgi pabaksta sūnas ar nazi un tad liek grozā nomedīto trofeju. Cits tekalē no vienas vietas uz otru, katru nomedīto vienību pavadīdams ar priecīgu saucienu, dažs šķin un liek kurvī visu pēc kārtas, dažs veic rūpīgu apskati un atlasi. Jā! Sākušās sēņu medības!
Latviešu soctīklos ziņulentes sāk pārpludināt sajūsmināti foto, kuros kaudzēm pilni grozi, spaiņi un maisiņi rindojas auto bagāžniekos, virtuves galdi tiek bildēti dažādos rakursos, lai skatītājam dotu vispilnīgāko priekšstatu par sēņu daudzumu un dažādību. Neveiksmīgie sēņotāji liek skumjas bildes, kuru galvenais objekts teju tukšs grozs, kura dibenā sērīgi dus vien pāris gailenītes un tutenis. Veiksmīgie un čaklākie bez kautrēšanās izliek apskatei ieburkoto sēņu ražu, mērču pilnas pannas un šķīvju, saldēšanai sagatavotās bekas un sēņu pīrāgus. Vienaldzīgo nav!
Tie, kuri nosolījušies vairs nekad neiet mežā, nodevīgi lauž solījumus un, klusi nobubinot "vienu reizīti jau var, tas neskaitās", auj gumijniekus, ielokās lietusjakās un, ar pretērču līdzekļiem apbruņojušies, dodas uz tuvāko mežu. Nekaunīgākie mēģina izvilkt no veiksmīgākajiem labāko sēņu vietu koordinātes, uzdodot nevainīgi uzvedinošus jautājumus vai prasot pa tiešo "Kur???" Omes un opji rūpīgi notīra labāko briļļu stiklus, lai, pasargdies!, grozā neielēktu kāda nelietīga slepkavniece, kura, maskējusies par bērzlapi vai atmateni, uzglūn nepieredzējušiem un slikti redzošiem sēņotājiem. Ģimenes ar bērniem dodas kopīgos sēņu izbraucienos, lai nodotu nākamajām paaudzēm šo nacionālo sporta veidu, kurš ir neatņemama latviešu kultūras sastāvdaļa. Malā nepaliek pat lielie bosi un augstpapēžu kurpēs tērptās biroju darbinieces, kas, steidzot no darba uz savām Pierīgas mītnēm, piestāj pie priežu sila, lai "izmestu nelielu līkumiņu". Sēnes grib visi!
Tie, kurus skāris laika trūkums un sēņošanas akluma liksta, neatmet cerību atrast citu samedītās sēnes par mazām naudām vietējos tirdziņos, uzmet aci tam, ko pie piemājas veikaliņa tirgo tantītes un ko piedāvā ceļmalu tirgoņi. Gailenes, baravikas un bekas "mērcītei uz lielās pannas" un "drusku iesaldēt ziemai", sliktākajā gadījumā, ja nu galīgi nekā, tad vismaz aizbraukt līdz jūrai, varbūt tur, zem staltajām priedēm, izdosies nošķīt pāris bekas zupai. Ja pavisam nekā, tad kaut bērzlapītes – karbonādei.
Arī mēs, padevušies sēņu trakumam, esam sarūpējuši recepšu kolekciju, kurā var smelties iedvesmu gan tie, kurus Meža māte šogad izlēmusi palutināt ar bagātīgu ķērienu, gan tie, kuriem tikušas vien pāris saujas aromātisko dabas velšu.
Atgādinām, ka jāvāc tikai pazīstamas sēnes, tās nedrīkst uzglabāt, bet jānotīra un jāsagatavo uzreiz pēc atnešanas mājās. Nelietojiet sēnes kopā ar alkoholu, nepārēdieties, un lietojiet uzturā tikai atbilstoši apstrādātas sēnes, kuras nav tārpainas, pāraugušas vai vecas. Bet fonā – paklausieties populārā raidieraksta "Zinātne vai muļķības" epizodi par sēnēm!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
