1. Baklažāni pieder pie Nakteņu dzimtas - tās pašas, no kuras nāk arī tomāti un kartupeļi.
2. Patiesībā pēc botāniskās klasifikācijas baklažāns nemaz nav dārzenis, bet gan oga (tāpat kā tomāts).
3. Baklažāna sēkliņas satur nikotīnu - tās atrodas baklažāna vidus daļā, ir ēdamas, un mēdz būt ar izteikti rūgtu garšu.
4. Baklažāns ir tuvs tabakas auga radinieks, tomēr no šī fakta nevajadzētu baidīties, jo ir jāapēd 20 kilogrami baklažānu, lai uzņemtu tik daudz nikotīna, cik satur viena cigarete!
5. Baklažāni sastāv no 95 procentiem ūdens.
6. Dažādās valstīs baklažānus dēvē dažādos nosaukumos - tā, piemēram, Apvienotajā Karalistē un Francijā tos sauc par “aubergine”, bet ASV, Austrālijā un Kanādā par “eggplant” jeb olu augu. Savukārt tulkojumā no itāļu valodas “melanzane” baklažāns nozīmē “trakais ābols”.
7. Pasaules vadošās baklažānu audzētāju valstis ir Itālija, Turcija, Ēģipte, Ķīna un Japāna.
8. Indijā ziņas par baklažānu atrodamas jau 2000 gadu senos vēstures pierakstos, turklāt sanskritā to dēvē 30 dažādos vārdos.
9. Ir ziņas, ka Ķīnā 5.gadsimtā ķīniešu sievietes, kas vēlējas sekot līdzi tā laika modei, no baklažāna mizām gatavota īpašu uzlējumu, ko izmantoja zobu pulēšanai, lai iegūtu “skaisti pelēku nokrāsu”.
10. Baklažānam nāk līdzi mīts par tā rūgto garšu, tomēr mūsdienu šķirņu baklažāni nav ne rūgti, ne sīvi un īpaša apstrāde pirms gatavošanas vairs nav nepieciešama.