Ja tu uztraucies par holesterīna līmeni, bet tev ļoti garšo olas, tad nevajag no olām atteikties pavisam, bet gan izmantot paipalu olas, jo, lai gan tajās ir holesterīns, tās nesatur tieši slikto holesterīnu.Turklāt uzturā, nebaidoties no salmonellām, droši var lietot arī svaigas paipalu oliņas, jo, salīdzinājumā ar vistām, paipalām ir daudz augstāka ķermeņa temperatūra. Paipalu olas pat iesaka ēst jēlas, jo tādējādi var uzņemt maksimāli daudz olās atrodošos vielu.
Atšķirībā no vistu olām, paipalu olas neizraisa alerģiju, bet gan tieši otrādi – spēj samazināt tās simptomus. Alerģiju ārstē ar īpašām vielām, ko satur paipalu olas, tās izmantojot dažādu pretalerģijas medikamentu izgatavošanā. Paipalu olās esošais lizīns spēj sašķelt baktēriju šūnapvalku, aizkavējot audzēju veidošanos cilvēka organismā.
Paipalu olu ēšana jo īpaši ieteicama ir bērniem fiziskās un garīgās attīstības veicināšanai. Bērniem, kuri dienā apēd divas paipalu olas, ir labāka atmiņa, stipra nervu sistēma un laba redze, turklāt viņi daudz labāk attīstās un retāk slimo. Ne velti Japānā skolēniem pirms nodarbībām ir jāapēd pa divām paipalu olām.
Viena no vērtīgākajām paipalu olu īpašībām ir tā, ka tās ilgi saglabājas svaigas. Istabas temperatūrā tās vari glabāt 30 dienas, bet ledusskapī – divus mēnešus. Tik ilgs glabāšanas termiņš ir iespējams, pateicoties olās esošajam lizīnam (leicīnam) – vienai no astoņām neaizvietojamām aminoskābēm, kuras nevar sintezēties cilvēka organismā. Tas aizsargā no kaitīgiem mikroorganismiem gan pašu olu, gan cilvēku, kurš to lietojis uzturā.
Ja mājās ir tikai paipalu olas un vēlies ar tām aizstāt receptē nepieciešamās vistu olas, tad aptuvena proporcija ir piecas paipalu olas pret vienu vistas olu.