Jāņi ir vislatviskākie mūsu tautas svētki, kad vasaras saulgriežu vienā no īsākajām naktīm mēs iekuram uguni un atdodam godu saulei. To svinēšanā joprojām saglabājušās mūsu senču pagāniskās tradīcijas, kas saistītas ar zemi, sauli, ūdeni un auglību. Uguns pēc iespējas augstākā vietā jāaizdedz saulrietā un jāuztur degot līdz pat rītam, bet Jāņu bērniem jāpeldas vai jāvārtās rasā. Bet kāds ir latvisks Jāņu galds? To jautāju Bauskas puses latviskās dzīves ziņas kopējai, saimniece Daira Jātniece no Vaidelotēm.
Latviska Jāņu galda ēdieniem, līdzīgi kā ugunij un ūdenim, ir simboliska nozīme, stāsta Daira. Alus simbolizē dzīvību, dzīvības sulas, jo to gatavo no dzīva grauda. Alus ir arī materiālā un garīgā apvienojuma simbols - alus ar gaisīgajām putām. Toties bērniem Jāņos gatavo iesala dzērienu. Daira uzsver, ka latviskos Jāņos nedzer vīnu vai degvīnu, jo vīnogas ir Vidusjūras auglis, bet degvīns ir dedzināts vīns, kas sadedzina dzīvības sulas.
Neiztrūkstošs Jāņu cienasts ir siers, kuru sien apaļu vai ar deviņiem stūrīšiem, kā jau to priekšā pasaka tautas dziesmas. Siers simbolizē pārveidi, augsmi, jo tā pirmsākums ir piens, kas pārveidojas biezā sierā. Tas simbolizē arī pilnību, mātišķību un materiālo pasauli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!