Ir zinātniski pierādīts, ka ēdot čili, cilvēka organismā izdalās laimes hormons. Tieši tādēļ tie, kas pieraduši pie čili asumiņa, vēlas čili ēst atkal un atkal, pievienojot to ēdieniem arvien biežāk, un viņu čili maltītes ar gadiem kļūst arvien asākas.
Lai arī čili nav latviskas ēdienkartes garšaugs, tomēr šis ugunīgais dienvidzemju augs arvien pārliecinošāk ieņem arī mūsu šķīvjus. To arvien biežāk izaudzē pašmāju siltumnīcās, un mēs sākam atšķirt dažādu piparu nianses. Salātos bez bailēm pievienojam svaigu halapenjo, bet habanero vairāk par vienu ripiņu vienā reizē pievienot ēdienam vai marinādei spēj tikai patiesi čili fanātiķi.
Lai arī čili dzimtene ir Dienvidamerika, Āzijas virtuve bez čili nav iedomājama. Tas tiek izmantots ne tikai pamatēdienos, bet arī dažādos salātos, salsās, čatnijos un mērcēs. Jaukā ziņa čili iesācējiem ir tā, ka katrs var pievienot čili tik daudz, cik vēlas, var pievienot čili ar sēkliņām vai bez sēkliņām, jo to der zināt, ka ar sēkliņām čili ir daudz niknāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
