Nekur citur pasaulē neatrast otru tādu maizīti, kāda ir no latviešu maizes krāsnīm un maiznīcām nākusī, rūpīgi izlolotā un izceptā rudzu rupjmaize. Rupjmaizi baudām ne vien brokastīs, ar dzeltena sviesta kārtiņu un kādu siera, tomāta, gurķa vai desas šķēlīti, bet arī citās maltītēs – pusdienās pie zupas, bet vakariņu noslēgumā kādā saldā, tikai mūsu kulinārijai raksturīgā desertā.
Kārtīgas rudzu maizes pagatavošana prasa krietnu laiku un fizisko slodzi, Tasty.lv stāsta bijušais maiznieks Māris Nuķis. "Laikos, kad pats strādāju maiznīcā, rupjmaizes mīklu raudzējām pat 24 stundas." Rupjmaizes mīklu gatavo no ierauga, kas noturēts apses koka kubulā. Ieraugu gatavo no ieplaucētiem rudzu miltiem, kam pievienots ūdens un ķimenes. Rupjmaizes mīklas raudzēšana prasa īpašu uzmanību un pietāti, jo tā jāraudzē trīs reizes. Kad mīkla uzraudzēta, to liek abrā (mūsdienās gan to dara speciālas ierīces), un pievieno tai raupjos rudzu miltus, sāli un cukuru. Kad mīkla izmīcīta, to saveido skaistos kukulīšos un liek cepties maizes krāsnī. Tāda nu ir vienkāršā rupjmaizes recepte.
Pavisam īpaši bieza un liela rupjmaizes šķēle garšos ne vien ar speķi, bet arī uz maizes liktiem karstajiem salātiem, piemēram, kopā ar skumbriju. Bet formas rupjmaizē jeb ķieģelītī, kā to tautā sauc, iesakām liet kādu kausiņu krēmzupas. Ikvienam ir zināms rupjmaizes kārtojums, kur starp saldā putukrējuma un ievārījuma kārtām paslēpusies sadrupinātā maizīte. Taču pavisam izcili garšos maizes zupa, kuru it īpaši iesakām baudīt valsts svētku laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
