Ziemassvētkiem piederīgs ir bagātīgs mielasts, nesot nākamajam gadam pārticību un auglību. Svētki tika svinēti 12 dienas un arī galdā tika celti vismaz 12 dažādi ēdieni, stāsta folkloriste Aīda Rancāne.
Ziemassvētku galvenais ēdiens bija ķūķis – cūkas šņukurs vārīts kopā ar grūbām, zirņiem un pupām. Tieši tādēļ Ziemassvētku vakaru sauca arī par ķūķa vakaru. Noteikti tika cepta svaiga maize, plāceņi, rauši, plātsmaizes un pīrāgi. Dažādos veidos cepa arī gaļu un desiņas, ko pasniedza ar sautētiem skābiem kāpostiem, kāļiem un bietēm, kuriem vēlākos gados piebiedrojās kartupeļi, burkāni un ķirbji. Desertā cepa ābolus, aizdarītus ar medu, dzērvenēm un lazdu riekstiem vai vārīja rupjmaizes zupu ar kaltētiem augļiem. Viss, kas bija izaudzēts un sarūpēts, tika celts svētku galdā.
Galdā vienmēr tika liktas lielzvīņu zivis, no kurām visiecienītākās bija karpas, jo lielās zvīņas simbolizē naudu un ienākumus.