Ziemassvētkiem piederīgs ir bagātīgs mielasts, nesot nākamajam gadam pārticību un auglību. Svētki tika svinēti 12 dienas un arī galdā tika celti vismaz 12 dažādi ēdieni, stāsta folkloriste Aīda Rancāne.
Ziemassvētku galvenais ēdiens bija ķūķis – cūkas šņukurs vārīts kopā ar grūbām, zirņiem un pupām. Tieši tādēļ Ziemassvētku vakaru sauca arī par ķūķa vakaru. Noteikti tika cepta svaiga maize, plāceņi, rauši, plātsmaizes un pīrāgi. Dažādos veidos cepa arī gaļu un desiņas, ko pasniedza ar sautētiem skābiem kāpostiem, kāļiem un bietēm, kuriem vēlākos gados piebiedrojās kartupeļi, burkāni un ķirbji. Desertā cepa ābolus, aizdarītus ar medu, dzērvenēm un lazdu riekstiem vai vārīja rupjmaizes zupu ar kaltētiem augļiem. Viss, kas bija izaudzēts un sarūpēts, tika celts svētku galdā.
Galdā vienmēr tika liktas lielzvīņu zivis, no kurām visiecienītākās bija karpas, jo lielās zvīņas simbolizē naudu un ienākumus.
Klasiskais rasols
Koča jeb ķūķis
Pelēkie zirņi ar speķi un ceptiem sīpoliem
Zoss cepetis ar karamelizētiem āboliem
Pildīts cāļa cepetis ar kraukšķīgu garoziņu
Cepti kāļu salmiņi ar sinepju mērci
Krāsnī cepti rāceņi
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu
Alū sutināts cūkas cepetis ar kraukšķīgu glazūru
Speķa pīrādziņi svētkiem
Ar valriekstiem pildīta karpa
Krāsnī cepti āboli ar mandelēm, rozīnēm un saldējumu
Medus rauši
Maigais buberts ar skābenu dzērveņu mērci
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
