Masļeņica ir pareizticīgo svētki, kas šogad tiek svinēti no 12. februāra līdz 18. februārim. Pirms Lielā gavēņa sākuma needēļas garumā simboliski tiek aizvadīta ziema un sagaidīts pavasaris. Bet pankūkas tiek gatavotas tāpēc, ka tās simbolizē sauli – tā kļūstot par Masļeņicas svarīgāko ēdienu. Garšīgo svētku laikā tiek gatavotas ne vien plānās pankūkas, bet arī pufīgas rauga pankūciņas no dažādiem miltiem, kartupeļu bliņas ar kraukšķīgām maliņām, sulīgi biezpiena plācenīši, zeltainas ķirbju pankūkas u.c.
Latviešiem – Metenis, krieviem – Masļeņica, leišiem – Užgavēnis, savukārt Rietumeiropas tautām šis ir karnevālu laiks, bet svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana un pavasara gaidīšana. Šogad Meteņus svinējām 6. un 7. februārī, kad saidrojām, kā, turot godā senču tradīcijas, svinēt šos svētkus un kādus ēdienus likt galdā (rakstu atradīsi te).
Tradicionāli Masļeņica tiek svinēta Krievijā un Ukrainā, kā arī Baltkrievijā. Svētki tiek pavadīti tamburīnu rīboņā, akordeonu skaņās un košos apģērbos. Masļeņicas laikā tiek dzerta tēja no samovāriem, virtenēs tiek vērtas barankas, galdi lūzt no prjaņiku pārpilnības, kā arī sālījumiem, zivīm un ikriem. Vairāk par šo svētku nozīmi un tradīcijām uzzināsi te – portāla "Orākuls" izsmeļošajā rakstā.
Bet pašas, pašas galvenās ir pankūkas. Karstas, tikko no pannas noņemtas, apziestas ar sviestu, rotātas un pildītas ar ikriem, sēnēm, krējumu un visu ko citu, ko sirds vēlas.
Katrai nedēļas dienai ir savas tradīcijas:
- Pirmdiena – pankūku cepšana, gatavošanās svētkiem. Tiek taisīta arī salmu lelle, kuru pēc tam novieto kalna galā, lai septītajā svētku dienā sadedzinātu.
- Otrdiena – ciemos iešanas diena. Ļaudis dodas viesos pie radiem un draugiem, tiek baudīti ziemas prieki. Bet neprecētie cenšas atrast savu otro pusīti.
- Trešdiena – ciemos iešanas diena, mielošanās ar pankūkām un citiem gardumiem.
- Ceturtdiena – lai palīdzētu saulei cīnīties ar ziemu, Masļeņicas svinētāji vizinās ap ciematu zirga kamanās pulksteņa rādītāja virzienā. Šajā dienā notiek arī pikošanās kaujas.
- Piektdiena – joprojām turpinās iešana ciemos. Ja neprecētie jaunieši otrdien atraduši iecerēto, drīkst iet pirmo reizi ciemos.
- Sestdiena – diena, kad dodas ciemos pie radiem.
- Svētdiena – svētku kulminācija. Tiek dziedātas dziesmas, ēsts un dejots. Dedzina Masļeņicas sākumā pagatavoto salmu lelli. Iededz ugunskurus, kam pāri lec jaunieši. Šī diena ir arī Piedošanas svētdiena – ļaudis viens otram lūdz piedošanu, tā atbrīvojoties no grēkiem pirms Lielā gavēņa.
"Tasty.lv" aicina paraudzīties uz šiem svētkiem no garšīgās puses – Masļeņica ir lielisks iemesls, kā caur gatavošanu iepazīt slāvu tautu kultūru un tradīcijas.
Ja šīs nedēļas laikā kaut vienu dienu palutināsi sevi un tuvākos cilvēkus ar gardām pankūkām, kas pasniegtas ar skābu krējumu, sēnēm, ikriem, lasi, medu vai ievārījumu, dosi nelielu artavu garšīgās tradīcijas izzināšanā.
Lai labi garšo!
Plānās pankūkas pildīšanai
Ziemas ābolu pankūkas ar kanēli
Kartupeļu pankūkas ar biezpienu
Pankūkas ar putukrējumu, banāniem un karameļu mērci
Mazās sviesta pankūkas
Pildītas pankūkas ar šķiņķi un dārzeņiem
Griķu pankūkas ar siera mērci
Pildītās pankūkas ar spinātiem un biezpienu
Plānās pankūkas ar šokolādes-riekstu krēma pildījumu
Lielās 'mežģīņu' pankūkas
Īpaši kraukšķīgas kartupeļu pankūkas bez olām un miltiem
Rauga pankūkas no saldā krējuma
Kabaču pankūkas ar kausēto sieru
Plānās kakao pankūkas ar maskarpones krēmu un ķiršiem
Kommorgenvīderi jeb plāno pankūku pildījums no subproduktiem
Rūgušpiena pankūkas ar sakultu olu baltumu
Pankūkas 'Suzette' apelsīnu karameļu mērcē
Plānās pankūkas ar sulīgu gaļas pildījumu
Pufīgās ķirbju pankūkas
Pildītas pankūkas ar mājas sieru un spinātiem
Tikai trīs sastāvdaļas – pankūkas bez miltiem
Gardummīļu plānās pankūkas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
