Masļeņica ir pareizticīgo svētki, kas šogad tiek svinēti no 12. februāra līdz 18. februārim. Pirms Lielā gavēņa sākuma needēļas garumā simboliski tiek aizvadīta ziema un sagaidīts pavasaris. Bet pankūkas tiek gatavotas tāpēc, ka tās simbolizē sauli – tā kļūstot par Masļeņicas svarīgāko ēdienu. Garšīgo svētku laikā tiek gatavotas ne vien plānās pankūkas, bet arī pufīgas rauga pankūciņas no dažādiem miltiem, kartupeļu bliņas ar kraukšķīgām maliņām, sulīgi biezpiena plācenīši, zeltainas ķirbju pankūkas u.c.
Latviešiem – Metenis, krieviem – Masļeņica, leišiem – Užgavēnis, savukārt Rietumeiropas tautām šis ir karnevālu laiks, bet svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana un pavasara gaidīšana. Šogad Meteņus svinējām 6. un 7. februārī, kad saidrojām, kā, turot godā senču tradīcijas, svinēt šos svētkus un kādus ēdienus likt galdā (rakstu atradīsi te).
Tradicionāli Masļeņica tiek svinēta Krievijā un Ukrainā, kā arī Baltkrievijā. Svētki tiek pavadīti tamburīnu rīboņā, akordeonu skaņās un košos apģērbos. Masļeņicas laikā tiek dzerta tēja no samovāriem, virtenēs tiek vērtas barankas, galdi lūzt no prjaņiku pārpilnības, kā arī sālījumiem, zivīm un ikriem. Vairāk par šo svētku nozīmi un tradīcijām uzzināsi te – portāla "Orākuls" izsmeļošajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
