Ir daži produkti, kuriem mājās jābūt vienmēr – milti, olas, piens, makaroni, rīsi, un jā, arī visai lētie un plaši pieejamie griķi. Ja mājās ir paciņa griķu un piciņa saldkrējuma sviesta, zini, ka paēdis būsi vienmēr! Taču ko vēl bez vienkāršās griķu putras no tiem pagatavot, kad jāpabaro pārītis izsalkušu ģimenes locekļu?
Izrādās, brūnganie griķu putraimi, ko atceramies no skolas ēdnīcu laikiem, pērkam veikalos un gatavojam ikdienā, ir grauzdēti griķi – produkts, kas iemantojis popularitāti padomju laikos. Pārtikas deficīta apstākļos ar grauzdēšanas palīdzību varēja nomaskēt jebkuru griķu defektu, piemēram, pārāk ilgi uzglabājot zudušās garšas īpašības, jo, pateicoties grauzdēšanai, paildzinās griķu uzglabāšanas termiņš, tie kļūst ātrāk pagatavojami un iegūst izteikti riekstainu garšu.
Nepārstrādātie jeb svaigie griķi ir gaišā smilšu vai pat viegli iezaļganā krāsā, tos parasti izmanto, gatavojot cepumus, pievienojot desertiem, kūkām un mušļiem,