Ja latviešiem un lietuviešiem svēta lieta ir biešu aukstā zupa, tad spāņiem, precīzāk, Andalūzijas reģiona iedzīvotājiem, tā ir gaspačo (gazpacho) aukstā tomātu zupa. Tradicionāli gaspačo pasniedz kā uzkodu, lai iesildītos brangām pusdienām vai vakariņām, bet ar šķēli grauzdētas maizes šī patīkami atsvaidzinošā zupa var tikt celta galdā arī kā viegls un vasarīgs pamatēdiens, ko varēsi pagatavot nieka piecu minūšu laikā.
Pirmsākumos gaspačo bija Andalūzijas apgabala nabadzīgo zemnieku ēdiens, ar ko atvēsināties karstās vasaras dienās, strādājot olīvu plantācijās un vīna dārzos. Zupas sastāvdaļas bija lētas un visiem pieejamas, arī pagatavošana vienkārša. Savukārt mūsdienās šis vienkāršo ļaužu paēdiens tiek celts galdā smalkākajos restorānos un ir viens no atpazīstamākajiem Spānijas virtuves simboliem.