minestrone
Foto: Shutterstock
Minestrone var lepoties ne vien arī īpaši labskanīgu nosaukumu, bet arī ar to, ka tā ir viena no atpazīstamākajām itāliešu virtuves zupām. Klasiskajā, ziemeļitāliešu versijā minestrones tapšanā piedalās vesels klāsts dārzeņu – sulīgi seleriju kāti un burkāni, puravi, zirņi, tomāti, kartupeļi, kā arī virziņkāposti un pupiņas. Tieši tādēļ rudens, kad apcirkņi līdz malām pilni ar pašmāju nule kā svaigi novākto dārzeņu ražu, ir īstais brīdis celt galdā klasisko itāliešu minestroni, ko pagatavot ir vienkāršāk par vienkāršu.

Itālijā būs grūti atrast tādu pilsētu vai pat ciemu, kurā nebūtu savas īpašās minestrones receptes. Katrā ziņā vietējie, lai kur tie arī dzīvotu, savējo minestroni uzskata par vislabāko un ar to ļoti lepojas. Ja iepazīstas ar kādām divdesmit vai trīsdesmit šīs zupas receptēm, tad gribot negribot rodas viennozīmīgs secinājums – minestrone ir ideāls risinājums visai plaša produktu klāsta lietderīgai, turklāt garšīgai izmantošanai, jo, kas nu kuram tajā brīdī ir pie rokas, tam atrodas vieta arī zupas katlā. Paši elementārākie pamatprincipi, protams, jāievēro, citādi rezultātā sanāks nevis "minestrone" ("zupa ar piedevām" – tulkojumā no itāļu val.), bet "minestra" ("zupa" – tulkojumā no itāļu val.), tomēr šī zupa pieļauj gana plašas improvizācijas iespējas.

Kā skaidrots žurnālā "Kurš uzsauks?" 2006. gada septembra izdevumā, tad Dženovas apkaimē minestroni mēdz vārīt bez šķiņķa, toties neskopojas ar baklažāniem, sēnēm un pesto, Toskānā lielāku uzsvaru liek uz makaroniem, bet vēl tālāk uz dienvidiem zupā vāra arī cūkas galvu, rāceņus, parastos kāpostus un lēcas.

Dārzeņu zupasGaļas zupasItālijas virtuve

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit