Mēs, letiņi, allaž esam bijuši tradīciju piekritēji – cik grūti vāciešiem bija mūsu senčus pievērst kristietībai, tik grūti arī mums pašiem vēl šobaltdien pieņemt pasaules vēsmas kaut vai tādā šaurā sfērā kā kulinārija: kinza, lūk, garšo pēc blaktīm, čili ir ass kā elle, ananasa gabaliņi gaļas sautējumā raisa neizpratni, bet jaunmodīgā māžošanās ar amaranta un čia sēklām vairumam no mums gluži vienkārši šķiet lieka laika tērēšana. Iespējams, tas tāpēc, ka mums pašiem ir gana bagāts kulinārais mantojums un arī par radošumu grēks būtu sūdzēties, jo kaut vai tos pašus tupeņus mākam pagatavot vismaz 444 dažādos veidos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
