Daudzās valstīs Ziemassvētki tiek svinēti ar tādu vērienu kā nevieni citi svētki. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ tie saistās ar daudzām un dažādām tradīcijām, kuras pieņemts ievērot bez ierunām. Čehijā viena no šīm tradīcijām ir slavenās Prāgas karpas gatavošana. Kopš 19. gadsimta čehiem šis ēdiens ir neatņemama svētku sastāvdaļa, bet arī latvieši Ziemassvētkos esot likuši galdā lielzvīņu zivis, no kurām visiecienītākās bija karpas, jo lielās zvīņas simbolizē naudu un ienākumus.
Čehi tic, ka uz Ziemassvētku galda nedrīkst būt ne kumosa gaļas, skaidrots portālā "Praga-praha". Iespējams, ka šī paraža iesakņojusies tādēļ, ka kristiešiem adventes laiks ir arī gavēņa laiks un Ziemassvētku vakarā, kas ir adventes kulminācija un gavēņa beigas, karpa ir daudz piemērotāks ēdiens nekā trekns cepetis.
Karpu uz svētku galda nedrīkst aizstāt ne ar vienu citu zivi, it īpaši ar jūras, ko pastāv ticējums, ka tādā gadījumā pats savām rokām palaidīsi laimi jūras dzelmē. Bet kāda sena silēziešu leģenda vēsta, ka virs karpas acs atrodas mēness akmens un cilvēkam, kurš Ziemassvētkos to atradīs, akmens nesīs lielu laimi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
