Latviešiem – Metenis, krieviem – Masļeņica, leišiem – Užgavēnis, savukārt Rietumeiropas tautām šis ir karnevālu laiks, bet svētku jēga visām tautām ir viena: ziemas promdzīšana, zemes modināšana un pavasara gaidīšana. Meteni svin septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Izvēloties svinēšanas laiku, var vadīties gan pēc Saules, gan Mēness, gan arī pēc norisēm dabā. Šogad vislabākais laiks ieplānot Meteņu svinības ir no 6. līdz 18.februārim, skaidro folkloras kopas “Graudi” vadītāja Dace Priedoliņa, tādēļ ir īstais brīdis uzzināt, kā, turot godā senču tradīcijas, svinēt šos svētkus un kādus ēdienus likt galdā.
Meteni visi gaidīja ar prieku, jo līdz ar šiem svētkiem izbeidzās garo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzās uz pavasara darbiem, bet dienas kļuva gaišākas un saulainākas. Vāŗdu sakot – gana daudz iemeslu lustēties, tādēļ Meteņu mielastam ir jābūt bagātīgam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc Meteņiem uzturā tika lietots mazāk gaļas produktu – tas, protams, ir izskaidrojams ar to, ka gaļas krājumi, tuvojoties pavasarim, gāja uz beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
