Lietainā laikā maizes cepšana ir viens no labākajiem veidiem, kā sasildīt un kārdinoši iesmaržināt nemīlīgi drēgno mājokli. Daudziem ir maldīgs uzskats, ka tas ir piņķerīgs un laikietilpīgs pasākums, kas nav ieguldīto pūļu vērts, taču Itālijā iecienītās maizes – fokača un čabata – apgāž šo pieņēmumu. Izvēloties pagatavot kādu no "Tasty" piedāvātajām 10 itāliešu maizes recepšu variācijām, tev nāksies piekrist, ka ne vienmēr izcils rezultāts panākams tikai ar nogurdinošu darbu.
Kā skaidro "Epicurious", itāliešu maize "ciabatta" jeb čabata burtiskā tulkojumā nozīmē "rītakurpe", "čība". Tā savu nosaukumu ieguvusi garenās, paplatās un plakanās formas dēļ. Čabata (šo vārdu izrunā, uzsvaru liekot uz priekšpēdējās zilbes) ir raudzētas kviešu mīklas klaipiņš ar sulīgu mīkstumu, lielām porām un kraukšķīgu garoziņu. Vēsturiski tās recepte radusies Ligūrijas reģionā, bet pašlaik čabata dažādās variācijas ir populāra arī citur Itālijā, Eiropā un Ziemeļamerikā.
Tiek uzskatīts, ka tieši fokača ir picas "vecmāmiņa", skaidro portāla "Kitchenmag" autori. Atšķirība tikai tajā, ka svarīgākais fokačas elements ir maize, savukārt picai tas ir pildījums. Teju katrā Itālijas reģionā fokača tiek cepta citādi: atšķiras gan maizītes biezums, gan forma. Arī piedevas var tikt gan izkārtotas virs maizes, gan izmantotas kā pildījums. Visbiežāk itālieši fokaču pirms šaušanas krāsnī dāsni ieziež ar olīveļļu, iespiež tajā nomizotas ķiploka daiviņas un rozmarīna skujiņas un, kad maize gatava, visu māju piepilda neaprakstāmi apetītlīgs aromāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!