Vistas zupu dod tiem, kas sasirguši, tiem, kas novārguši, tiem, kas nosaluši, tiem, kas nobēdājušies, tiem, kas ceļā, tiem, kas grib mammu, tiem, kas paši ir mamma... un, protams, visiem, kas izsalkuši.
Daudziem no mums bērnības atmiņās ir slimošana kā īpašie laimes brīži – kad rūpju, buču un mīļuma bija vēl desmitreiz vairāk kā parasti. Jā, bija arī kaut kādas rūgtas zāles droši vien, bet vislabākās zāles bija karsts vistas buljons, ko mamma vārīja speciāli tev, un tas buljons garšoja pēc tīras mīlestības.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit