Tradīcijās spēks – un paaudžu paaudzēs mantotas receptes un ielāgotas virtuves gudrības mūs glābušas vienmēr un izglābs arī šajos Ziemassvētkos. Bet, ar visu cieņu pret omītes receptēm un to, kā kāpostus vienmēr štovējusi mamma, laiku pa laikam jau iešaujas prātā arī dažas ķecerīgas domas, vai ne? Piemēram. Vai kāpostiem tiešām jābūt tik šausmīgi trekniem, kā ome taisa? Varbūt šogad pamēģināt to recepti ar sarkanvīnu un apelsīniem? Varbūt tiešām piešaut klāt medu? Vai iestātos pasaules gals, ja štovētu kāpostus kopā ar kariju un čili?
Nu tad tā: ir īstais brīdis izmēģināt noštovēt kāpostus ar kādu jaunu garšas niansi – kas zina, varbūt kļūs par klasiku un ģimenes leģendu!
Vispār jau ir pilnīgi pieļaujama doma arī neštovēt kāpostus vispār. Nu neštovē, ja liekas, ka šāda revolūcija ir vajadzīga. Divi varianti: vai nu izrādīsies, ka tavā mājā bez tiem tiešām var iztikt, vai arī... Vai arī štovēto kāpostu briesmīgi pietrūks un nolemsi, ka štovētiem kāpostiem Ziemassvētkos jābūt! Nezinu, vai svētku laikā pieklājas slēgt derības un likt likmes, bet es liktu uz otro variantu! Jo nu... Kāpēc cept cepeti un rozmarīna kartupelīšus, ja tos nepavada kūpoša štovēto kāpostu bļoda? Šajā trio neviens nav lieks!
Protams, lai varētu brīvi improvizēt un radīt ko jaunu, labi zināt pamatlietas un to, kā dara citi (kaut vai tāpēc, lai izdomātu, kā darīt citādāk!). Īsi izskriesim cauri štovētu kāpostu pamatjautājumiem. Lai gan te jau ar – cik māju, tik padomu. Nekur – pilnīgi nekur! – kāpostus neštovē pilnīgi vienādi. Ēdiena gatavošana ir viena liela radīšana, un tas ir tas jaukākais.
Sīka lingvistiska atsauce. Literārajā latviešu valodā kāpostus štovē un beigās sanāk štovēti kāposti. Lai nu būtu. Bet manā mājā, teiksim, kāpostus šķovē un ēd šķovētos kāpostus. Šis laikam tāds pat jautājums, kā par rasolu: viens gatavo rasolu, otrs rosolu, bet, kā mēdza teikt mana vecmāmiņa, vēders nav grāmata. Bet nu, pie štovēto kāpostu pamatlietām.
Ribiņa, desiņa, treknumiņš
Ar gaļu vai bez gaļas? Agrāk šo jautājumu palīdzēja izlemt pārsvarā iespējas un rocība. Jo kādu nebūt treknumiņu tak tādiem kāpostiem vajag! Es, teiksim, stingri pieturos pie uzskata, ka, ja gribas kāpostus bez treknumiņa, tad attaisi toveri ar skābētajiem un grauz. Ja štovē – tad ar treknumiņu, ko laimīgi uzkost. Bet arī te ir varianti.
Treknākās cūkas ribiņas liekot vārīties kopā ar kāpostiem, rezultāts būs izcils. Jā, tur sanāk mazliet padarboties, lai ribiņas izņemtu, atbrīvotu no kauliem un liktu katlā atpakaļ. Bet nu kūpinātu, sulīgu ribiņu garša ir pilnīgs kosmoss, un padarboties vērts, tikai lielu katlu vajag.
Ir saimnieces, kas vienkārši ņem kārtīgu, treknu cūkas cauraudzīti, sagriež lielākos gabalos un liek sautēties kopā ar kāpostiem. Rezultāts lielisks. Protams, pārcensties gluži nevajag, ja pieejama vesela cūka, nav teikts, ka tā visa jāsabāž vienā kāpostu katlā. Kas par daudz, tas par skādi!
Ja treknas cūkgaļas nav pa rokai, var skābos kāpostus mazliet pacepināt cūku taukos, kuros vispirms sabrūnina sīpolus, un pēc tam visu likt katlā sutināties. No cepšanas kāposti būs arī mazliet sabrūninājušies.
Galu galā, lielisks štovējums sanāk arī ar mednieku desiņām vai kādām citām cepamdesām. Tās sākumā apcep pannā ar sīpoliņu, liek klāt kāpostiem, un garda noēšanās garantēta.
Ja kāpostu gribas treknāku, bet gaļas nav pie rokas, saimnieces dara arī tā: sagriež vai sarīvē sīpolus, sacep tos katla dibenā palielākā eļļas daudzumā kopā ar sīpoliem – un tad liek klāt skābos kāpostus sautēties. Gan sātīgums, gan garša, gan krāsa!
Ne trekni, bet sulīgi – kā?
Kam jau nu patīk treknumiņš, lai sukā iekšā, bet ne visiem tas iet pie dūšas. Un kurš teicis, ka štovētiem kāpostiem jābūt trekniem? Tie var būt sulīgi, kreptīgi, garšās un smaržās bagāti un – netrekni.
Treknumiņa vietā sulīgumam un maigumam var izmantot ābolu vai apelsīnu sulu, labu šļuku sarkanvīna, arī medu. Kreptīgas garšu nianses dod eļļā apcepti burkāni un šķēlēs sagriezti rožkāposti, ai, nenovērtētie rožkāpostiņi!
Sarkanvīns (droši līdz pat puspudelei) un apelsīnu sula (viena vai divas glāzes) – es tevi iedrošinu izmēģināt šo kokteili! Kāpostiem, es domāju. Protams, arī gatavotājs pelnījis kādu glāzi dzēriena, bet šajā gadījumā es sarkanvīnu jaukt ar apelsīnu sulu stingri neiesaku. Vai nu – vai nu!
Štovēto kāpostu 50 nokrāsas
Ja vien kāds spētu Ziemassvētku vakarā apskriet Latviju, aplūkojot štovēto kāpostu krāsas, noteikti sanāktu vairāk nokrāsu, nekā slavenajam misteram Grejam. Katrā ziņā vairāk par 50.
Kāpostu krāsa ir tīrā gaumes lieta. Protams, kā izskatās, tā arī garšo – gaišāki ir ne tik kreptīgi, skābuma un nianšu pietiek, bet skaidrs, ka tumšāko kāpostu garšu veido arī karamelizējies cukurs, tas pats sarkanvīns, cepšana, katrā ziņā, garša, protams, ir izteiksmīgāka un intensīvāka.
Štovēto kāpostu brūnuma pakāpi saimnieces panāk dažādi. Populāras metodes ir sviestā pacepts, karamelizēts cukurs, brūnais cukurs, medus, kā arī – cepeša tauciņi. Šī metode palīdz kāpostiem kļūt arī treknākiem. Es šad tad to izmantoju – kad cepetis gatavs, jau šķietami gataviem štovētajiem kāpostiem pieleju klāt cepeša tauciņus (bez apdegumiem, tas galīgi nav veselīgi) un kāpostus vēl viegli pasautēju, kamēr kņada un ņemtne ar cepeša likšanu galdā.
Štovēto kāpostu specefekti
Par specefektiem, protams, var saukt jebkuru garšvielu – klasiskās lauru lapas, smaržīgos piparus un ķimenes ieskaitot. Bet atceramies arī par apelsīnu sulu un apelsīnu gabaliņiem, par cidoniju šķēlītēm, dzērvenēm, par brūno cukuru... Un ķiplokiem. Šis ir sensitīvi. Ķiploki vienmēr ir mazliet izaicinošs pasākums, un, ja ir aizdomas, ka Ziemassvētku miers virs zemes mājās iestājas tad, ja ķiploku ēdienā nav, tad varbūt nevajag ar. (Jāapēd kādā kaktā speķa ķiplokmaize un miers.)
Ir saimnieces, kas kāpostiem beigās piejauc arī vīriešu zapti, adžiku, tomāti mērci vai pat tobasco mērci. Gaumes lieta! Es, teiksim, štovētos kāpostus sarkanās nokrāsās redzēt negribu, un gatavu maisījumu pievienošana man liekas tāda kā iejaukšanās štovēšanas mistērijā, jo tādas mērces var būt ļoti intensīvas un nomākt visas citas garšas. Ja akurāt gribas kādu tomātīgu noti, tad pieļauju, ka kāpostos beigu posmā var iemest pa kādam uz pusēm pārgrieztam mazajam tomātiņam. Kāpēc ne!
Aizmirstam par kāpostiem un laiku
Visam savs laiks, mēdz teikt. Štovētu kāpostu jautājumā šo viedo teicienu sareizinām ar trīs. Nē, labāk ar četri. Štovētus kāpostus nevar pārštovēt. Tas arī viss, kas jāzina par kāpostu štovēšanas laiku. Citiem vārdiem sakot, stundas trīs četras ir ideālais laiks. Ne velti ir sena saimnieču gudrība par to, kā vislabāk štovēt kāpostus: uzlieciet uz plīts un aizmirstiet.
Iedvesmai – dažas "Tasty" štovēto kāpostu receptes. Visas ir ideālas. Un reizē – neviena nav akmenī cirsta. Eksperimentējam, improvizējam! Štovējot kāpostus, grūti kaut ko izdarīt nepareizi. Vēl viena laba īpašība šim brīnišķīgajam ēdienam.
Štovēti kāposti ar medu un kūpinātu gaļu
Apelsīnu sulā štovēti kāposti
Bigošs jeb sautēti kāposti poļu gaumē
Mājās sautēti kāposti svētku galdam
Bezgrēka štovētie kāpostiņi – saldskābi un īpaši gardi
Baltvīnā sautēti kāposti
Skābie kāposti bavāriešu gaumē
Cūkgaļas cepetis ar štovētiem kāpostiem
Lielais pīrāgs ar štovētiem kāpostiem un mednieku desiņām
Štovētu kāpostu un cepeša sendvičs
Cūkgaļas cauraudzīša cepetis ar štovētiem kāpostiem
Pavisam liesie šķovētie kāposti
Sarkano kāpostu sautējums ar čili un rozmarīnu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!