'Komm morgen wieder' – nāc rīt atkal, kaislīgi cepšu tev pankūkas vēl un vēl!

Pildītās pankūkas man saistās ar tām, ko bērnībā cepa mamma: ar saldajām un sāļajām. Plānās pankūkas tika ceptas pa visu pannu – lielas un tādas knapi zeltainas. Nu ja, salocītas un ceptas kopā ar pildījumu tās jācep vēl. Vēlmes dažādas – no gaiši zeltainām līdz brūni kraukšķīgām. Es vienmēr gribēju tās, kārtīgi saceptās, ar kraukšķīgo āriņu.

Saldās bija ar biezpienu, kas saldināts ar cukuru. Tās nemaz neprasījās ļoti sabrūnināt, tām piestāvēja maigums gan pildījumā, gan pankūkas struktūrā. Saldenas, maigas, sulīgas – brīnišķīgas, pilnīga mammas mīlestība, apēd divas tādas, un ir par maz, vēl, lūdzu, vēl, mīlestību, kas izskatās kā ar biezpienu pildīta pankūciņa...