bekons ar olu
Foto: Shutterstock
Brīvdienu brokastis čurkst kā liela panna ar olām un bekonu un smaržo tik neprātīgi labi! Ak, šie garo, gardo, nesteidzīgo brokastu rīti, kad gaisā ir kafijas un svaigi ceptas gaļas aromāts, grauzdētas maizes smarža un... jā, tā laikam smaržo pēc svētdienas rīta laimītes.

Bekona cepšanā ir divas, varētu teikt, pārliecības. Vieni bekonu cep pannā – lai omulīgi sprakšķ un smaržo pa visu virtuvi, dies ar tiem taukiem! Nu pa gaisu jau iet, tā nu tas ir. Bet virtuves flīzes lieliski aizsargā "Ikea" nopērkamais caurspīdīgais aizsargs, kazi, tieši bekona dēļ izdomāts. Un plīti, kas nosprakšķ ar taukiem, uzreiz var notīrīt – pāris pūtienu ar labu aerosolu, un lieta darīta! Un, galu galā, ja bekona šķēlītes gluži acīs sāk lēkt, var jau pannai vāku uzlikt!

Slava papīra virtuves dvieļiem – uz tiem var uzlikt bekona šķēlītes, lai liekie tauki mazliet uzsūktos. Bet arī te ir viedokļi un nometnes. (Ja runa ir par ēdienu, ļaudis vienmēr dalīsies nesamierināmās nometnēs un vienprātības nebūs nekad!) Daži domā, ka bekons uz papīra dvieļa ir labs veids, lai bekons uz šķīvja nonāk glīti netaukains, kraukšķīgs un jauks. Bet citiem atkal liekas, ka bekons ar visu spīdīgo tauciņu uz šķīvja kopā ar karsto vēršaci ir tieši tas, kas vajadzīgs! Kurš gan cep bekonu, lai izvairītos no tauciņiem? Un bekons ir jāēd karsts un tauciņos spīdošs, nevis jādzesē uz dvieļiem, kad no bekona pazūd viss tauciņa spīdīgums un čuguna pannas rūdījumā gūtais čurkstīgums un garaiņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!