Ukraiņu virtuves spožākie spēlētāji: Odesas atmiņas

Ukrainā pirmo un vienīgo reizi biju pirms piecpadsmit gadiem. Kopā ar kolēģiem Lieldienu brīvdienās aizbraucām uz Odesu. No šī ceļojuma visspilgtāk prātā palikušas platās ielas (patīk man tā leģenda, ka ielas tik platas, jo Odesā bijis tāds tautību mikslis, ka vislabāk sarunāties vai ceļu parādīt varēja žestikulējot. Un tam vajadzēja papildu vietu, lai uz ielām un ietvēm varētu izvicināties, netraucējot pārējiem), Lieldienu maižu grēdas veikalos un uz ielām, kā arī virtuves daudzveidība. Tolaik Latvijā bija treknie gadi un latviešu izpratnē Ukrainā viss maksāja santīmus, tādēļ saprotama lieta, ka tika uzdzīvots restorānos un ņemts viss, ko vien viesmīlīgie Odesas restorāni piedāvā. Atskatoties uz šo seno ceļojumu, varu teikt, ka trīs dienas Odesā ir par maz, lai apgūtu visu ukraiņu virtuvi, bet tas bija labs iesākums.

Ukraiņi ir meistari ne tikai sālīta speķa gatavošanā. Viņi prot iesālīt un ieskābēt visu – sākot ar brūklenēm un ķiršiem, beidzot ar tomātiem kāpostgalvām. Ukraiņu sālījumi ir perfekta priekšspēle, gaidot ēdienu. Ja vēl klāt mazā glāzītē tiek iemalkots tikko no ledus noņemts degvīns – biezs, tumīgs, bez smaržas un garšas, bet ar sildošu efektus, kas tiek papildināts ar tīkamu reibumu, dzīve šķiet vairāk nekā skaista, mēle raisās un mīlestība pret līdzcilvēkiem aug.

Cept maizi ukraiņiem patīk, ļoti patīk. Un šeit maize nav vienkārši maize – tas ir mākslas darbs ar savītām bizēm, graudu vārpām un puķu vītnēm, kas izveidotas no mīklas. Saprotams, ka visgreznākās ir kāzām un kristībām ceptās maizes, bet arī ikdienas patēriņa kukulīšos vietējās cepējas iezīmēs kādu rudzu vārpu vai saules zīmi.

Lai arī par ukraiņu nacionālo puķi tiek dēvēta saulespuķe – pateicoties ukraiņu karoga dzeltenajam tonim, taču, baudot vietējo beķereju, par tādu droši var dēvēt arī magoni. Ukraiņi magoņu sēklas labprāt dāsni pievieno kā maizei, tā bulciņām un kūkām. Un ne tikai, magoņu sēklas savu vietu atradušas arī putrās un vareņikos.

Esot Odesā nobaudīju vien kādus astoņus veidus vareņiku, vairāk nejaudāju, jo, lai notestētu visus, to trīs dienu bija par maz. Faktiski, nespēju iedomāties produktu, kas netiktu iestrādāts mīklas pīrādziņā – pelmenī. Tas vienlīdz labi garšo kā ar sēnēm un gaļu, tā ar ķiršiem un biezpienu.

Ja esi Ukrainā, tad boršča un okroškas nobaudīšanai ir jābūt must have gardēža ceļvedī. Zupu plūdumam jāļaujas gluži kā Odesas plato ielu plūsmai – vienā virzienā sātīgais un pikantais borščs, otrā – atpirdzinošā okroška.
Borščs te jānogaršo, pat ja ienīsti bietes un visu, kur tās pievienotas. Ar boršču ir gluži kā ar franču sīpolzupu, ko ēd pat sīpola nīdēji. Es piederu pie biešu neēdājiem, ja tās atrodas zupā – bērnības trauma, bet Ukrainā es šo nepatiku noignorēju un izbaudīju katru lāsi. Latvijā gan tāpēc nekļuvu par sārtās zupas fani un gatavotāju.

Tomēr mans ukraiņu zupu favorīts ir okroška – gan gatavota uz kefīra, gan uz kvasa bāzes. Šo zupu esmu gatava ēst kā vasarā, tā ziemā, no rīta un vakarā.

Karstā eļļa izvārīta vistas krūtiņa, izoderēta ar kilogramu sviesta un pasniegta ar svaigi ceptiem kartupeļiem – tāda ir Kijevas kotlete. To pasūtot restorānā, jārēķinās, ka vēl kaut kam vietas vēderā var nepietikt. Ļoti sulīgs un sātīgs ēdiens. Starp citu, gaļu ukraiņi tiešām prot pagatavot īpaši sulīgu. Iespējams, kas tas tādēļ, ka ļoti daudz receptēs gaļa tiek ieģērbta kādā mētelītī – mīklas, sāls, kāpostlapās un tikai tad gatavota.

Saldais pārītis sirņiki (biezpiena plācenīšu ekvilavents syrniki) un naļišņiki (plānās pankūkas, kas pildītas ar saldu biezpienu un saritinātas desiņā), ir tā vērti, lai dotu tiem iespēju iemīlēt un salīdzināt ar mūsu pašu gatavotiem kārumiem. To, vai garšo labāk, tāpat vai arī "mana ome taisa garšīgākus", katram jāpārliecinās pašam.

Man šie kārumi šķita biezpienīgāki un treknāki, nekā Latvijā, bet varbūt tur bija klāt pievienota ukraiņu mīlestība?

Banušu pasniedz arī restorānos, lai gan tā ir vienkārša no kukurūzas miltiem tapusi putra, tāds ukraiņu polentas un bukstiņputras krustojums. Putra bagātināta ar saceptu un sačurkstinātu gaļiņu un sēnēm. Nenoēsties! Ja ar šādu iesāksi brokastis, tad pievārēt slavenās Odesas Patjomkina trepes ar 192 pakāpieniem tāds nieks vien būs.

Tas ir tas, ko man ir izdevies nobaudīt, bet saraksts, ko vēl vajadzētu, ir garš – vēlmju sarakstā rindojas gan zivju (ļoti kārojas sautēta līdaka un zandarts ar sēnēm un vēžiem), gan gaļas ēdieni (jānogaršo kručeniki – latviešu irbīšu brālēni), tāpat uzskatu, ka pārāk mazu iespēju esmu devusi ukraiņu sēņu ēdieniem!

Taču kamēr tiek sapņots par garšu ceļojumu uz Ukrainu, aizceļot var arī, sēžot savā virtuvē, – atliek tikai izvēlēties recepti, uzlikt fonā ukraiņu mūziku un gatavot!

Labu apetīti jeb "Смачного!", kā saka Ukrainā.

Cēlusies franču galmā, galdā celta Krievijas imperatorei Elizabetei, bet pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pasniegta kā cienasts franču delegācijai Kijivā. Kotlete, kas patiesībā tāda nemaz nav, ir ierakstīta gardēžu garšas ceļvedī. Taču tiem, kuri vēlas šo meistarstiķi atkārtot mājās, ir jāapbruņojas ar lielu pacietību, kā arī jābūt gataviem mainīt plānus.

Lasīt vairāk

Pampuškas – mīlīgi apaļas un pufīgas maizītes ar ķiplokiem un zaļumiem – Ukrainā ir tradicionāla piedeva borščam. Tās ir pavisam vienkārši pagatavojamas no teju katrā virtuvē atrodamām sastāvdaļām.

Lasīt vairāk

Pelmeņiem radniecīgie vareņiki ir slāvu, jo īpaši ukraiņu, virtuvei raksturīgs ēdiens. Plānā mīklas apvalciņā var slēpties ne vien gaļa, biezpiens vai sēnes, bet arī salds pildījums. Šoreiz skaidrosim, kā pagatavot īsteni vasarīgu kārumu – vareņikus ar sulīgu ķiršu pildījumu, kas jo īpaši labi garšos, pasniegti ar vēsu skābo krējumu.

Lasīt vairāk

Biešu zupa ar frikadelēm – ātri pagatavojamai un sildošai maltītei.

Lasīt vairāk

Kartupeļu zrazi ar šampinjoniem ir tradicionāls ukraiņu virtuves ēdiens. Plācenīšus pasniedz karstus ar kausētu sviestu vai skābo krējumu.

Lasīt vairāk

Recepte divi vienā – pagatavojot iegūsi gan gardu ķiršu ievārījumu, gan sīrupu dzērienu pagatavošanai vai pankūku apliešanai.

Lasīt vairāk

Kulinārijas šova "Ēdam mājās" vadītājas Jūlijas Visockas recepte - golubci jeb ukraiņu tradicionālie kāpostu tīteņi ar liellopa gaļu un griķiem.

Lasīt vairāk

Burkānu sula ir jādzer, īpaši tagad, kad burkāni ir tik svaigi sulīgi. Bet ko darīt ar biezumiem? Iecept gardos plācenīšos! Recepti iesaka Ieva Salmane no restorāna "Spināti un sviests".

Lasīt vairāk

Sulīga biezpiena plātsmaize būs lielisks gardums pie kafijas vai tējas tases. Kārdinošu biezpiena kūkas recepti iesaka Santa no garšīgās recepšu lapas "Santas saldā virtuve".

Lasīt vairāk

Ļoti pazīstama garša un tik mīļa, jo atgādina bērnību. Zeltaini, nedaudz kraukšķīgi no ārpuses un ar saldeniem marmelādes gabaliņiem. Baudīšanai ar skābo krējumu, kuram, iespējams, pat uzlikts mazliet cukura, vai ogu mērci. Garšu akcentu piešķirs arī rīvēta citrona miziņa. Recepti iesaka gardēde Lauma Sintija Matajeva.

Lasīt vairāk

Vienkārši pagatavojamu lieso biezpiena plācenīšu recepti ar jau aprēķinātu uzturvērtību iesaka "Instagram" konta "Tievesanaonline.lv" saimniece, fitnesa trenere Vendija Karalkina.

Lasīt vairāk

"Mans bērnības ēdiens. Tā plācenīšus gatavoja mana mamma, krustmātes un abas vecmāmiņas. Man pašai bērnībā (un es redzu, ka arī bērniem, kamēr tie mazāki) labāk garšoja variants bez mērces, tādi sausi, tikko no pannas, tomēr ar laiku labāk iegaršojās plācenīši ar gardo mērcīti. Bērnībā plācenīšus cepa uz malkas plīts, sutināja uz plīts malas, kur mazāka liesma, un siltus glabāja cepeškrāsnī. Dažreiz klāt dzērām arī kakao," ģimenē iecienītu recepti piedāvā kulinārijas bloga "Family Feast" autore Ārija Avota.

Lasīt vairāk

"Pēc šīs receptes gatavotie biezpiena plācenīši izdosies vienmēr un mīkla nebūs ķepīga. Knifs ir tāds, ka biezpienu iemīca mīklā gatavošanas beigās," tā pārbaudītu recepti iesaka mūsu lasītāja Laila Rudzone.

Lasīt vairāk

"Tieši šādi pagatavoti biezpiena plācenīši ir manas bērnības atmiņu garša un smarža. Pēc šīs grāmatiņas arī pati, maza būdama, esmu bieži palīdzējusi babiņai (tā es saucu savu vecmāmiņu) pagatavot ko gardu. Šī 1987. gadā izdotā pavārgrāmata man ir ļoti mīļa, jo, cik atceros sevi, tik atceros šo recepšu krājumu. Gan jau, ka katram ir kāda lieta, kas ceļo kopā pa dzīves ceļu, vai ne?!" pārbaudītu recepti iesaka "Instagram" konta "Čība gatavo" autore Sanda Seļezņova.

Lasīt vairāk

Biezpiena plācenīši nedaudz kraukšķīgākā variācijā – ar mannas panējumu, kas tos padara stingrākus un arī kārdinošākus pat tad, ja paspējuši atdzist.

Lasīt vairāk

Sirņiki ir visgardākie, ja tos pasniedz ar skābo krējumu. Saldummīļi var pievienot cukuru, bet kreptīgu ēdienu cienītāji – šķipsnu sāls un rīvētu ķiploka daiviņu vai kapātus lociņus.

Lasīt vairāk

Nesteidzīgu brīvdienu rītu brokastu klasika - biezpiena plācenīši!

Lasīt vairāk

Svaiga un viegla aukstā zupa ar nelielu pikantumu - salami desas gabaliņiem. Daudz ātrāk zupu varēs pagatavot, ja kartupeļi un olas būs jau novārīti.

Lasīt vairāk

Aukstā zupa - okroška ar kvasu ir atsvaidzinoša, saldeni pikanta, kas dos uzmundrinājumu karstā laikā. Galvenais izvēlēties kvasu, kas nav ļoti salds, bet dabīgi saldens.

Lasīt vairāk

Riktīgi sātīgs borščs Kubaņas kazaku gaumē. Asu izjūtu cienītāji to var uzlabot, pievienojot čili piparu.

Lasīt vairāk

Divas burvīgas receptes vienā – krēmīgs biešu borščs, kas pagatavots krēmzupas formā, un gardajai maltītei klāt trauslas kazas siera maizītes. Sasildīs gan pusdienās, gan vakariņās.

Lasīt vairāk

Kūka ne vien izskatās, bet arī garšo ļoti labi, turklāt tā ir visai viegli pagatavojama. Tieši tik viegli, ka recepte būs pa spēkam arī stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Lasīt vairāk

Mīkstas un gardas magoņmaizītes, kas būs vēl jo gardākas, ja pašu ceptas. Ēd kamēr vēl siltas, klāt piedzerot kādu glāzi auksta piena.

Lasīt vairāk