Ukrainā pirmo un vienīgo reizi biju pirms piecpadsmit gadiem. Kopā ar kolēģiem Lieldienu brīvdienās aizbraucām uz Odesu. No šī ceļojuma visspilgtāk prātā palikušas platās ielas (patīk man tā leģenda, ka ielas tik platas, jo Odesā bijis tāds tautību mikslis, ka vislabāk sarunāties vai ceļu parādīt varēja žestikulējot. Un tam vajadzēja papildu vietu, lai uz ielām un ietvēm varētu izvicināties, netraucējot pārējiem), Lieldienu maižu grēdas veikalos un uz ielām, kā arī virtuves daudzveidība. Tolaik Latvijā bija treknie gadi un latviešu izpratnē Ukrainā viss maksāja santīmus, tādēļ saprotama lieta, ka tika uzdzīvots restorānos un ņemts viss, ko vien viesmīlīgie Odesas restorāni piedāvā. Atskatoties uz šo seno ceļojumu, varu teikt, ka trīs dienas Odesā ir par maz, lai apgūtu visu ukraiņu virtuvi, bet tas bija labs iesākums.
Sālījumu bļodas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!