Laiks likt lietā pērnā gada pupiņu rezerves – kaltētas, žāvētas, saldētas, lina maišeļos, skapju dziļumos. Pupiņas vienmēr bijušas latvieša barotājas. Starp citu, cūku pupas mūs barojušas vēl ilgi pirms kartupeļu parādīšanās. Bet ar cūku pupām jau viss tikai sākas.
Kādas tās pupas un pupiņas tik nav – viena lieta ir izmērs, no sīksīkām līdz īstām milzenēm. Bet krāsas – tās krāsas! Kas par raibumu! Kas par skaistumu!
Zemnieku saimniecībā "Zutiņi" par pupiņām zina visu. Rūta Bierante apkopojusi tikai daļu no vietvārdiem, kā latvieši dēvē raibās pupiņas. Mīļo pasaulīt! Kā tik viņas nesaucam dažādās Latvijas malās: šabeļpupiņas, šabelenes, šaberenes, šābeļpupiņas, šaberpupiņas, čabelpupiņas, čabarpupiņas, šabarenes, kala pupiņas, čabarpupiņs, nierītes, panieres, cīruļoliņas, raibulītes, raibiņas, kava pupas, raibaļas, šeķainās pupiņas, pisuļi...