karbonāde ar kauliņu
Foto: Shutterstock
Mēdz teikt: lai kādas būtu vakariņas, vēl pāris karbonādēm latvieša vēderā vieta vienmēr atradīsies.

Bez karbonādēm neiet krastā! Karbonādei jābūt gan kāzās, gan bērēs; gan Ziemassvētkos, gan dzimšanas dienās. Karbonādei jābūt katrā sevi cienošā krogā, un ceļmalas krogā pilnīgi obligāti. To, ka karbonādei jābūt pie omes, teikt lieki: kur gan vēl, ja ne pie omītes laukos mums tiek ceptas karbonāžu grēdas, bļodas un kalni. Ja iestāsies pasaules gals, to nokavēt nevarēs: tas būs tad, kad ome pārstās klapēt karbonādes.

Karbonāžu "mākslinieciskā apdare" ir apbrīnojama: ar panējumu un bez; sviestiņā ceptas un cūku taukos čurkstinātas; ar kauliņu un no šķīsta mīkstuma vien; bez treknuma un ar dieivišķu speķa kārtiņu gar malu, kas izkūst mutē kā dievu nektārs; olā mērcētas un miltos viļātās (ēdienu kauja par to, kurā substancē vispirms, ir nebeidzama!), rīvmaizē apviļātas vai tāpat vien, tīrā veidā ceptas, lai grilpannas strīpiņas skaisti iecepas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!