Vai esi lasījis latviešu tautas pasaku, kur ganuzēns ciemos pagaršoja ķīseli un vareni priecīgs skrēja to mātei pastāstīt, bet, lecot pāri grāvim, aizmirsa ķīseļa vārdu? Tad nu puika sāka pa grāvi ar roku meklēt pazudušo vārdu, meklēja tik cītīgi, ka viņam meklēšanā pievienojas gandrīz visi, kas gāja garām. Pat vagars un muižkungs, jo domāja, ka ļoti vērtīgs dārgums tiek meklēts. Tad kāds pateica : "Esat gan ķīseli sakūluši!" Un ganuzēns pārlaimīgs aizcilpoja uz mājām saukdams: "Ķīseli ēdu, ķīseli ēdu!"
Kas tad ir šis ķīselis? Es teiktu – iebiezināts salds padzēriens, bet, ja ejam dziļumā un meklējam ķīseļa izcelsmi vēstures lappusēs, tad par ķīseli tika dēvēts ieskābēts un sarecināts auzu miltu novārījums (no slāvu vārda киселъ — "skābs"), kas labi dzesēja slāpes karstā laikā un piedevām vēl nesa sāta sajūtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!