Atceros kādu padomju laiku filmu ar slaveno, šķiet, gruzīnu aktieri, nu to, kurš vienmēr izskatās mazliet skumjš, tas tipāžs, pret kuru sievietēm bieži plaukst mātišķas jūtas: paņemt opā, sasildīt, samīļot un pabarot. Tad lūk, filmā viņš spēlēja nelaimes putnu, kas aiziet no sievas, protams, krietnas un kārtīgas padomju sievietes, pie mīļākās, pilnīgas svilpastes. Mīļākā cenšas cik spēka lutināt pieklīdušo runčuku un katru dienu ceļ priekšā vienu par otru neparastāku un sarežģītāku gastronomijas meistardarbu pēc jaunākās modes – cepeti tādu, sautējumu šitādu, gaļas to un gaļas šo, vārdu sakot, Mišelina zvaigznes dziest un bālē.
Ko runčuks? Laimīgs ēd. Beidzot prom no apnikušās sievas, garlaicīgās ikdienas un vispār! Beidzot novērtēts! Saulītē celts! Katra diena kā salūts un svētki, un dzīves vilcienā viņš traucas uz priekšu restorānvagonā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!