Desa bieži tiek nepelnīti aizvainota – tāda un šitāda un gaļas tur necik, rasols ar desu vispār apgrēcība... Tīrā cimperlēšanās! Mūsu laikos var izmeklēt augstvērtīgu mantu, kas vairāk nekā 90 procentus sastāva no gaļas, piemēram, dažādi cīsiņi un desiņas bērniem. Kas ir tas pārējais? Viss kaut kas – tieši tas, kāpēc desu var saukt par desu, nevis dabīgā apvalkā iestumtu gaļas gabalu!
Čirozo desiņas, mednieku desiņas, asinsdesas, bāvāriešu desiņas; desas ar sieru, ar olīvām, ar kaperiem, aknu desa – un vēl un vēl, un vēl. Kādas tik tās desas un desiņas nav! Gan smalkas ārzemnieces, gan pašmāju darinājumi. Katrai sava garša, savs labākais pagatavošanas veids – no vārītas līdz ceptai, un kuru desiņu gan nevar likt zupā, zirņu biezputrā vai sacepumā! Kur tad vēl salāti, rasoli, brokastu omletes un picas! Un desmaizes – nu kas var būt gardāks par mīkstu baltmaizi ar pirmšķirīgas desas šķēli! Tiesa – labas desas arī labi maksā. Taču kārtīgs pavārs arī no viduvējas desas spēj pagatavot gardu maltīti.