Nav jau tā, ka zupas būtu tikai ziemas ēdiens, un nav jau tādu zupu, ko tikai ziemā drīkst ēst. Taču jāatzīst, ka ir zupas, kas ir tādas gruntīgas, barojošas un sazemējošas. Tās mirdz vienās tauku actiņās, un ziemā jau cilvēkam taukumu vajag, mežacirtēja gaitās ejot. Nu, vai uz biroju līgojot. Ziemas zupa ir tāda pamatīga vērtība un bāka dzīves vētrās – cilvēks vienmēr zina, kur atgriezties, kur viņu gaida, kur viņu pabaros tā, ka viegli sviedrus izsit uz pieres.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit