Ugunskurs, zupa
Foto: Shutterstock
Laivotāji un talkotāji ir izgājuši upēs un talkās – un svaigais gaiss dara savu: mostas vilka ēstgriba! Un cilvēks tak nevar ne airus, ne lāpstu un grābekli rokās noturēt, ja nav dabūjis kārtīgi paēst. Folijā ietītās kotlešmaizes, protams, ir laba lieta, bet tā ir tikai tāda maza uzēšana. Cilvēkiem svaigā gaisā ir jāpaēd kārtīgi!

Tikai bez pārpratumiem – nevienam te nekas nav pret kotlešmaizēm! Turklāt simtreiz pārbaudīts: parasta, auksts kotlete brīvā dabā garšo ja ne labāk, tad pilnīgi citādāk, nekā tieši tāds pats izstrādājums mājās, tikko cepts un servēts ar visādām piedevām. Dabā vienkārši viss garšo labāk. Cilvēks laikam pats sajūtas tāds brīvāks un laimīgāks. Noairējies vai citādi nostrādājies cilvēks nosēžas piesaulītē uz kāda malkas bluķa, lēnītēm iztin no sviestpapīra savu kotlešmaizi, laimīgi nopūšas un, labpatikā samiedzis acis, iekožas... Laime! Ja vēl karsta kafija bleķa krūzē, tad ko vēl vairāk vēlēties.

... Faktiski var. Daudz ko var vēlēties izsalcis cilvēks brīvdabā! Piemēram, laivotājs. Laivošana ne vienmēr izvēršas kā maigs slīdējums cauri saules pielietām ainavām. Reizēm pielīst pati laiva un arī kājas nepaliek sausas. Reizēm viens bauda ainavas, kamēr otrs noairējies, bez rokām palikdams. Un, pat ja laivojums izdodas bez asiem pagriezieniem, negaidītiem bebru sameistarotiem koku aizsprostiem un citiem notikumiem, kas visu pasākumu tuvina leģendāro "Trīs vīru laivā" labāko vietu atkārtošanai, - tik un tā gribas ēst. Un ne jau kotlešmaizi vien. Zirgu var apēst pēc tādas laivošanas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!