skābeņu zupa ar maizi
Foto: Shutterstock
Kā pirmo gaileņu mērcīte augusta beigās, tā skābeņu zupa maija sākumā ir kaut kas tāds, bez kā latvietis iztikt nevar. Kāpēc? Izskaidrot nav iespējams. Pusei nemaz tā negaršo gaileņu mērce, jo rūgta. Otrai pusei nemaz tā negaršo skābeņu zupa, jo bērnības trauma. Un tomēr ir lietas, ko vismaz vienreiz sezonā ir jāpagatavo un jāizēd pa tīro – līdz sviedru lāsēm uz pieres un gastronomiskai komai. Skābeņu zupa ir viens no šādiem ēdieniem. Varētu teikt, ka skābeņu zupa ir viena no mūsu gastronomiskajām ikonām.

Purva zupa jeb bērnības trauma


Skābeņu zupa līdztekus vēl dažiem citiem ēdieniem daudziem ir bērnības trauma, gana spēcīga, lai liegtu sev šo brīnišķīgo ēdienu arī pieaugušā vecumā. Kāpēc – nu kāpēc mūsu mammas skābenes zupā atstāja nesagrieztas vai kanpi uz pusēm sagrieztas? Skaidrs, ka, verdošajā ūdenī vārījušās, zaļās, spriganās skābeņu lapas (ko citkārt garāmskrienot dārzā bija pat forši noplūkt un apēst) kļūst par purva dūņām, garām, jēlām ķeskām, kas karājas pāri karotes malām un ir briesmīgas gan pēc skata, gan garšas. Un tur neglābj ne gardais buljons, ne ola, ne liela skābā krējuma karote, jo – tās purva krāsas ķeskas...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!