Brīdī, kad zaļi sārtie, sulīgie kāti izlīduši no zemes un sasnieguši cienījamu garumu, kā arī zināmu briedumu, laiks tiem pārtapt gardos ēdienos! Bērnībā labākais našķis bija nograuzt zaļo kātu līdz pat lapai, bet lapu dāsni izbarot trušiem vai jēriem. Kad mute no skābuma bija jau sarāvusies čokurā, tad talkā tika saukts cukurtrauks – kāts pamērcēts cukurtraukā, un aiziet! Tiesa, ome bārās, jo cukurs no slapjā rabarbera kāta savēlās cietā kunkulī, dauzi kaut ar gaļas āmuru, taču tas mani un māsu neatturēja.
Rabarberu ķīselis un plātsmaizes bija klasiskais pavasara piedāvājums mūsmājās. Tagad pavasarī man uz Rīgu tiek sūtītas rabarberu grēdas, ko tikai plātsmaizēs nevar pārstrādāt – apnīk katru dienu ēst vienu un to pašu. Un tad jāņem talkā izdoma, interneta un pavārgrāmatu resursi, kā arī jānošpiko draugu rabarberu pārstrādāšanas metodes. Rabarberu sagatavošana ziemas krājumiem ir cits stāsts, šoreiz par tūlīt apēdamām lietām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!