Reiz, sensenos laikos (patiesībā pirms vairāk nekā desmit gadiem), kad vēl Latvijā tropiskas naktis un tveices pilnas dienas bija tik retas kā vienradža asaras, es devos ceļojumā uz Grieķiju, kur +30 un vēl vairāk grādu ir ikdiena. Santorini salā man dzīvoja draudzene, kura uz tūrisma sezonas laiku bija nolēmusi piepelnīties tūristu pieprasītajā salā. Grēks neapciemot draugu, kurš piedāvā naktsmājas un gatavs parādīt labākās vīndarītavas un vietējo dzīvi.
Atēnas sagaida ar pamatīgu svelmi, tādu, ka liekas – jāmetas plikam un jāatrod daudz ūdens. Vienīgais, ko gribas ir dzert, daudz, daudz dzert! Atēnu ielās gan vairāk var dabūt stipru kafiju, nekā ūdens krūku ar ledus gabaliņiem. Tā ir ļoti smalka maluma kafija, ko uzvāra traukā ar garu rokturi (mpriki) un nāk komplektā ar milzu ūdens glāzi. Sava gudrība tur laikam ir – kafija ir ļoti stipra, un ātri parādās zaudētā enerģija.