Sakiet ko gribat, bet tajā tomātu mērču vārīšanā ir kaut kas mazliet raganisks. Sarkanais virums verd un burbuļo, gaiss ir valgs un smags no aromātu pilnajiem tvaikiem, kam neviens tvaiku nosūcējs nevar palīdzēt. Tu stāvi, maisi to karsto virumu un sajūti sevī pirmatnējas maņas un zināšanas. Nu kurš tad var nosvērt visus tos gramus un kilogramus, tu met uz aci katlā šo un to, uz savu galvu piemetot vēl pa kādai zālītei un piespied vēl kādu lieku ķiploka daiviņu pat, ja ķiploks receptē nebija minēts. Neskādēs! Te jau skaļi jāsmejas, kad iedomājas visas tās labu ļaužu teikas par ķiplokiem, kas atbaidot raganas. Ha! Viss ir tieši otrādi, mīļie, un mēs, raganas, to ļoti labi zinām, vai ne? Ķiploku smarža pievilina labākās raganas un vispār – kārtīgām raganām ir ķiploku krelles ap kaklu!
Un lai nu kas, tomāti ar ķiploku iet kopā burbuļodami! Arī sīpols, pipars un lauru lapa tīri labi iederas šajā kompānijā. Baziliks ar savu uzstājīgo smaržu un garšu prasās bariņā, un sarkanā paprika pieprasa, ka tai jābūt klāt, kaut vai krāsas dēļ vien, kamēr zaļā apelē pie sava spēcīgā sulīguma. Raganai nudien ir ko noņemties, tomātu mērci vārot!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!