Dažādi kulinārie trendi nāk un iet, bet maizes cepšana mājās neiziet no modes nekad. Varbūt arī tāpēc, ka laikā, kad veikalos un tirdziņos var nopirkt dažnedažādas maizes un maizītes, nekad un nekur nevar nopirkt to un tādu maizīti, kas ēsta bērnībā. Nav vairs to veikalu, kur to garšīgo maizi varēja nopirkt, un daudziem nav vairs to cepēju mājās, kas to garšīgo maizi cepa.
Manā bērnībā bija trīs pasaulē gardākās maizes, ko varēja nopirkt veikalā. Piemājas veikalā tā bija ogu maize – salds baltmaizes kukulītis ar daudz, daudz rozīnēm, pa virsu uzbērti rieksti, kas ceļā uz mājām vienmēr kaut kā... "pazuda", arī dažas rozīnes mājupceļā neglābjami bija "pagaisušas". Tad vēl Mellužu mazajā veikalā varēja dabūt karašiņas – apaļus kukulīšus, kas, ja palaimējās, reizēm bija pavisam karsti. Ar sviestu apsmērēta siltas karašiņas šķēle bija īsts gardums. Un trešā visgardākā maizīte bija radziņi ar ķimenēm un lieliem sāls kristāliem, ko varēja dabūt Mellužu maizes veikalā. To lauza pa gabaliņam vien, tikko ārā no veikala, un visgaršīgākie, protams bija kraukšķīgie radziņa galiņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!