Ir divas reizes gadā, kad mana cepeškrāsns neatdziest nekad – pavasarī, kad apkure jau atslēgta un rudenī, kad vēl nav pieslēgta. Labi, sakot, ka neatdziest nekad, es pārspīlētu, jo plucinātu gaļu un bezē cepumus negatavoju katru dienu. Tiem, kā zināms, vajag ilgu laiku un mazu temperatūru.
Laikā, kad nav apkures sezona, mana ģimene rabarberu vai ābolkūkas dabū ēst katru dienu. Un to, ko viņi neapēd, izdalu draugiem un kolēģiem.
Pēc kūkām cepeškrāsni ieņem ēdieni dūšas piesiešanai – kartupeļus nomaina biešu mandalas, burkāni cepinās kopā ar kabačiem, zivs tiek tīstīta cepamā papīrā, vista uztupināta uz sāls paklāja. Maizes šajā laikā tiek ēstas tikai siltas – gan karstmaizēs, gan vienkārši uzgrauzdētas. Arī ēdiena sildīšanai tiek izvēlēta tieši cepeškrāsns. Patiesībā viss tas, ko it kā ietaupīju uz apkuri, es nokurināju cepeškrāsnī. Šogad gatavošana cepeškrāsnī sāk līidzināties gājienam uz restorānu. Vismaz izmaksu ziņā noteikti. Atšķirība tikai tā, ka šķīvjus aiz manis neviens nenovāks un ēdienu nepagatavos. Taču grezni dzīvot neaizliegsi! Lai top komforta ēdieni cepeškrāsnī un silta māja arīdzan!