Man kanēļmaizīšu smarža ir svētku smarža. Piedzimu un uzaugu laikos, kad kanēli nevarēja tā vienkārši aiziet un nopirkt veikalā. Tur vajadzēja blatus, pazīšanos un braukšanu uz Rīgu. Virtuves metālu kārbu komplektā, kur uz pumpaina vai svītraina fona bija latviešu un krievu valodā uzrakstīts tur beramais produkts, visvairāk nolietotas bija miltu, cukura un kanēļa kārbas.
Es mēdzu vienkārši attaisīt un smaržot kanēli, sapņojot, ka gan jau būs kādi svētki un tiks ceptas kanēļmaizes.
Lai slavēts tas, kurš pirms vairākiem gadsimtiem kanēli atveda uz Eiropu! Es pilnībā spēju saprast, ka par šo garšvielu notika pat kari! Skaidra lieta, ka kanēļa nonākšana balto miltu izstrādājumos bija vien laika jautājums. Cepa šos gardumus visā Eiropā un slavēja, bet neviena nācija nepieteica nekādu īpašu pieprasījumu, ka kanēļmaizītes būtu tieši viņu produkts. Kanēļmaizīte vienkārši bija garda un tika ēsta visā pasaulē. Piemēram, 1985. gadā Amerikā, Sietlā, pat tika atvērts specializēts kanēļmaizīšu veikals, kas nu jau izaudzis līdz vairāk nekā 1000 veikaliem visā pasaulē. Amerikāņi atvēra veikalu, kas veltīts vienai bulciņai, bet par savu nacionālo lepnumu to nepasludināja.
316 kanēļmaizītes gadā
Taču cik gan ilgi lai gardā maizīte dzīvotu bez pilsonības? Zviedri ņēma lietu savā pārziņā un 1999. gadā atzīmēja pirmo "Kanelbullens dag " jeb Kanēļmaizīšu dienu. Idejas autori un ierosinātāji bija "Hembakningsrådet" jeb Mājās ceptu izstrādājumu padome. Jāteic, ka zviedriem ir visas tiesības to darīt, jo šī gardā un aromātiskā bulciņa ir ļoti iecienīta zviedru vidū jau gadsimtu. Pērnā gadsimta 20. gados Zviedrija bija atguvusies no Pirmā pasaules kara, dzīve lēnām sāka ritēt ierasto gaitu, cilvēki varēja atļauties daudz ko vairāk, piemēram, to pašu luksusa preci kanēli. Skaidra lieta, – ja ir kanēlis, tad jācep kanēļmaizītes! Zviedrijā, kur klimats ir vēl skarbāks nekā Latvijā, kur auksti vēji, garas ziemas un naktis, bet īsas vasaras, kanēļmaizīte ir gandrīz psihoterapeita vietā, jo katrs kumoss sniedz labsajūtu un solījumu, ka viss būs labi. Ziema beigsies un pienāks vasara. Siltais, tikko no krāsns izvilktais mīklas rullītis, ir daudzu zviedru bērnības garša.
Statistika rāda, ka gadā viens zviedrs apēd 316 kanēļmaizītes, vismaz tā 2010. gadā bija saskaitījuši paši zviedri. Savukārt 4. oktobrī, kad tiek atzīmēta Kanēļmaizītes diena, zviedri apēd ap 7 miljoniem šo gardo maizīšu, ieskaitot gan pašu pirktās, gan darba vietā pasniegtās, gan pašu mājās izceptās.
Svinību plāns un izpilde
Ilgi nebija jāgaida, kad arī zviedru kaimiņi somi sāka atzīmēt šo dienu, un nu jau visa pasaule zina šo faktu. Tas, vai svinēt šo dienu, ir katra paša ziņā. Īstens kanēļmaizīšu fans, iespējams, jau meklē izdevīgāko lidojumu uz Zviedriju, lai šajā dienā būtu kanēļmaizīšu jandāliņa pašā vidū. Jāteic gan, ka kanēļmaizītes, svaigi izvilktas no krāsns un novietotas vitrīnā, nav tikai 4. oktobra pasākums. Tas Zviedrijā iespējams jebkurā gada dienā.
Jāpiebilst, ka diena šī kāruma svinībām izvēlēta perfekta. Tāda, ko arī Latvijā var svinēt ar prieku – aiz loga rudens, vasaras kurpes beidzot jānomaina uz nopietnākiem apaviem, jāsāk meklēt šalles un cimdi, apkure, visticamāk, nav pieslēgta. Ko gan citu šādā laikā darīt, ja ne iepriecināt sevi ar vienu smaržīgu un gardu kanēļmaizīti? Iecienītākajā beķerejā vai veikalā pirktu, apēstu skrējienā uz darbu vai uzdāvāt sev kanēļmaizes pauzi ar kafiju vai tēju, bet varbūt ar glāzi piena? Rudens un dzīve pagaidīs – līdz notiesāsi šo labsajūtas izstrādājumu līdz pēdējai drupačai.
Taču, ja vēlies šo labsajūtu paildzināt un iesmaržināt māju, tad jācep pašam! Cepot mājās, iespējams izvērsties, pagatavojot gan klasiku, gan improvizējot. Kanēļmaizītes var smuki sarindot uz cepamās pannas, tās var cieši citu pie citas satūcīt apaļā pannā un iegūt ar rokām plēšamu, milzu kanēļmaižu kūku. Ja svētki, tad svētki – pāri vēl var pārliet cukura glazūru, kā to braši piekopj tieši Amerikā. Toties, ja gribas zviedrisku kanēļmaizīti, tad mīklai jāpievieno kardamons un jāpārber ar pērļu cukuru.
Kanēļmaize no rūpīgi uzraudzētas un pašu izmīcītas rauga mīklas, vai ātrajā variantā no glābējmīklas saldētavā, kas gaidīt gaida savu uznācienu, lai beidzot pārtaptu par kanēļmaizi, domājams, ir katras mīklas sapnis. Gluži kā aktrisei nospēlēt titullomu vai galveno mīlētāju.
Ātrās kanēļmaizītes mafinu formās
Viens no tiem rītiem, kad pamosties un saproti to, ka brokastīs vēlies ko saldu, precīzāk sakot, kanēļmaizītes. Ko darīt, ja rauga mīklu gatavot nav laika, spēka vai pieredzes, bet saldētavā neglabājas kārtainā mīkla? Bet varbūt plauktu dziļumā aizķēries reiz nopirkts, bet tā arī neizmantots gatavais miltu maisījums picas pagatavošanai? Izrādās, no tā var pagatavot labu labās kanēļmaizītes! Šādu ideju iesaka žurnāls "Woman's Weekly". Izmēģināsim?
Zanes kanēļmaizītes ar krēmsiera glazūru un rudenīgu noslēpumu
Kad jaunā kūku entuziaste Kate, tobrīd divpadsmitgadniece, pērn pēc mazo kūku meistaru nometnes mammai sacīja, ka ceps kanēļmaizītes, viņa brīnījās – saldētavā taču vairs nav kārtainās mīklas! "Nē, mamma, es mīklu gatavošu pati, tu tikai raugu nopērc, lūdzu! Es žurnālā atradu labu recepti!" attrauca meita.
Bokas jaunkundzes kanēļmaizītes ar āboliem
Mums labpatīk domāt, ka Bokas jaunkundzes ceptās kanēļmaizītes bija tieši tādas - kārdinoši sulīgas, pēc kurām vēl ilgi smaržo visa māja, ik pa laikam rosinot nočiept no šķīvja vēl vienu.
Ātrās kanēļmaizītes no saldētas kārtainās mīklas
Trauslas mīklas kārtiņas ar bagātīgu cukurota kanēļa un skābā krējuma pildījumu - šīs kanēļmaizītes ir tik gardas un tik vienkārši pagatavojamas no saldētas kārtainās mīklas! Recepti piedāvā grāmatas "Elijas nama garša" autore Inga Rubene.
Kanēļmaizītes ar gardu krēmsiera glazūru
Ļoti smaržīga, garda smalkmaizīte, kas aplieta ar krēmsiera glazūru, iekarojusi pasauli ar nosaukumu "Cinnabon". Šīs slavenās bulciņas cepēji gan neatklāj nevienam savus cepšanas noslēpumus, bet tu vari izmēģināt savus spēkus tās atdarināšanā. Šai maizītei ir jābūt mīkstai un pūkainai, to pasniedz vēl siltu, pārlietu ar gardo krēmsiera glazūru. No mūsu receptē piedāvāto sastāvdaļu dotā daudzuma iznāks 12 kanēļmaizītes.
Kārtainās mīklas smalkmaizītes ar mandelēm un vārīto krēmu
Jau labu laiku pa virtuālo vidi klejo daudz un dažādas receptes par kārtainās mīklas smalkmaizītēm, kas pildītas ar vārīto krēmu. Pilna mute siekalām? Jā, man arī. Tāpēc sapirkos visu nepieciešamo lai izmēģinātu savus spēkus šajā jomā.
Bērnības magoņmaizītes ar šokolādes glazūru
Lai gan mūsdienās veikalā ir nopērkams gandrīz vai pilnīgi viss, reizēm ļoti sakārojas tieši mājās ceptas smalkmaizītes ar bērnības garšu. Savu versiju par daudzu iecienītajām magoņmaizītēm piedāvā kulinārijas bloga Gards, ka nenoēsties! autore.
Kārtainās mīklas maizītes ar aprikozēm un marcipānu
Kārdinošas brokastu maizītes ar sulīgām aprikozēm un saldu marcipānu.
Gardā magoņu rulete
Ļoti mīksta, pūkaina magoņmaizīte, kuras gaisīgumu nodrošina samērā slapjā rauga mīkla. Tādējādi maizītei ir gandrīz kūkas tekstūra. Magoņu vietā var izmantot arī kapātus riekstus.
'Semlor' jeb zviedru marcipāna maizītes
Tradicionāli zviedru "semlor" maizītes, kuru pildījumā tiek izmantota mandeļu masa, tika ceptas pēdējām svinībām pirms Lielā gavēņa. Tās Zviedrijā ir ļoti iemīļotas gan pieaugušo, gan bērnu vidū, tādēļ mūsdienās konditoriju skatlogos šīs maizītes parādās jau uzreiz pēc Ziemassvētkiem. Recepti piedāvā AS "Dobeles dzirnavnieks" sadarbībā ar kulinārijas bloga "Lindas Virtuve" autori Lindu Tellgrenu.
Štopkūkas ar putukrējumu
Īpaši gardās rauga mīklas štopkūkas ar maigu putukrējuma pildījumu.
'Kladdkaka' jeb zviedru tradicionālā šokolādes kūka
Kladdkaka ir šokolādes kūka, kas tipiska zviedru virtuvei. Tai ir cieta garoziņa, bet mīksts, pat nedaudz pašķidrs vidiņš. Var pasniegt ar saldējumu, ogām un putukrējumu.
Ātrais ābolu pīrāgs zviedru gaumē
Rudens ir ābolu ražas laiks, un viens no to gardākajiem pagatavošanas veidiem ir ābolu pīrāgs. Kā zināms, viss vienkāršais ir ģeniāls, un tieši šāda pieeja pīrāga pagatavošanā ir arī zviedriem - viss, kas tev vajadzīgs, būs stunda laika un nelielas nostādnes, kas nevainojamu ābolu pīrāgu ļaus pagatavot pat kulinārei - iesācējai.
Karalienes zapte drottningsylt
Pirmo reizi šī recepte publicēta kādā zviedru pavārgrāmatā 1903. gadā. Par to, kāpēc tā tiek saukta par Karalienes zapti, vēsture klusē, bet garša zaptei patiešām ir karaliska, apgalvo Lauru lapa, piebilstot: "Vienaldzīgo nav!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!