Pildīti dārzeņi nav recepte, ko pagatavot ātri. Jāvelta laiks grebšanai, pildījuma sagatavošanai un vēl jāizsautē. Taču brīdī, kad ar dažādiem labumiem piestumtais dārzenis kūp un smaržo, ir žēl, ka nepagatavoji vairāk!
Ēdot ārpus mājas, man roka neceļas maksāt par kartupeļiem vai makaroniem, jo tos taču es pati mājās varu uzvārīt, bet, pasūtot pildītos dārzeņus, man plakstiņš pat nenoraustās, jo zinu, cik laika un darba tas prasa. Pildīti dārzeņi man garšo, bet, lai pagatavotu tos mājās, man vienmēr ir nedaudz jāsaņemas, jo tas prasa vairāk laika nekā krāsnī cepti dārzeņi vai kāds sautējums. Taču, ja ķeros klāt, tad sapildu dikti daudz, lai var visu nedēļu ēst. Gluži kā bērzu sulu laikā jāizdzer spaini sulas, tā man drēgnajā rudens dekādē vajag katlu ar pildītām paprikām. Pildīta paprika laikam ir vienīgais gardais paprikas pagatavošanas veids, jo svaiga man tā ieņem to nepatikas vietu tur, kur citiem ierindojusies kinza.
Saprotams, ka ir arī ātrākas receptes, kā sapildīt dārzeņus. Vienu tādu es pirms vairākiem gadiem nošpikoju no draudzenes Lauras vīra, kurš, kamēr dāmas malkoja vīnu, žiglām roku kustībām izgreba kabaču laivu, papildināja ar visu, kas pieejams un viņaprāt gards, – kūpinātu zivi, sīpoliem, tomātiem, kabača miesu, sajauca ar olu, pārbēra ar sieru un krāsnī iekšā! "Saulkrastu laiva" – tā es nodēvēju šo pildīto gardumu, bet mans vīrs, kad mums uz palodzes ieviesies kāds kabacis, saka: "Vai nav laiks Ikaunieka laivai?" Nenoēsties!