Podiņos gatavots ēdiens ir caur un caur komforta ēdiens! To ēdot, aizmirstas raizes, ir silti un omulīgi. Tas ir komforta ēdiens arī no gatavošanas viedokļa. Podiņš aicināt aicina: "Liec manī iekšā visu, ko sirds kāro, par pārējo es tandēmā ar cepeškrāsni parūpēšos!" Nu kā gan atteikt šādam piedāvājumam? Nevar taču! Piedevām vēl podiņi ir lieliski ar to, ka ļauj izvairīties no lielā katla, pannas vai sautējamā trauka mazgāšanas. Katrs nomazgā savu podiņu un gatavs!
Man podiņēdiens vispirms saistās ar bērnībā redzētām multenēm, kur no lielas maizes krāsns ņēma ārā podus ar putru. Saprotama lieta, ka es omei uzplijos, ka mums vajag maizes krāsnī iestumt kādu podu. Ome neparakstījās, noburkšķēja kaut ko no sērijas: "Latvieši tā nedara," un iestūma krāsnī metāla cepamtrauku – pīli. Savukārt manai vīramātei bija vesels plaukts ar glazētiem māla podiņiem, kas visbiežāk tika izmantoti sīpola zupas pēdējam etapam, kad jāapgrauzdē maizes un siera cepurīte virs podiņa. Sautētie dārzeņi podiņā jau bija ierasta lieta. Nevaru nepieminēt arī Liepājas restorānu lepnumu "Liepājas menciņus", kas tiek pasniegti podiņos un garšo pat vidzemnieku vēderam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!