Ja tiktu rīkotas proves uz omulīgāko dzērienu kino, tad kakao šo lomu noteikti dabūtu. Taču, ko es te fantazēju – kakao šo lomu jau ir dabūjis bez visām provēm. Reti ir tāda Ziemassvētku filma, kur kāds varonis nestaigātu džemperī ar briedīšiem un neturētu rokās kūpošu kakao ar mazajiem zefīriņiem. Tieši kakao, retāk tēju, nosalušai sirdsdāmai brūvē sapņu princis. Tieši kakao bērni, blondām cirtām, pieprasa savai kino māmiņai, kura jau no paša rīta izskatās kā pasaku princese.
Kakao vienkārši ir piedzimis, lai būtu omulības simbols. Tas ir kā kaķēns, ko gribas turēt rokās, ņurcīt un nelaist vaļā. Kakao sola to, pēc kā mēs, īpaši vēsajā, tumšajā un drēgnajā, laikā ilgojamies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!