Ko iesākt drēgnā, tumšā un galīgi drūmā laikā, kad vasara šķiet kā nesasniedzama virsotne? Jā, visātrākais sevis palutināšanas veids ir ēdiens. Komforta ēdiens. Novembrī drīkst, novembrī tas pat ir obligāti!
Vārdu salikums – komforta ēdiens – aizvien biežāk parādās sarunās. Ar to tiek apzīmēts ēdiens, kas liek justies labi, kas liek aizmirst par raizēm un sola, ka viss būs labi. Ārpus Latvijas šim apzīmējumam ir jau vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture, par to vari izlasīt šeit.
Taču pašu komforta ēdienu mēs pazīstam jau krietni sen, tikai mēs to mēdzam apzīmēt "garšīgi kā pie mammas" vai "mirdams var ēst, cik gardi". Parasti šie ēdieni nav draudzīgi kaloriju skaitītājiem, jo lielākoties ir sātīgi un to gatavošanā neviens nav skatījies uz kalorijām. Protams, ka putraimu biezputra ar saceptu bekonu būs trekna, skaidra lieta, ka kotletes nav nekāda salātlapu uzkoda. Komforta ēdiens ir zupas – tādas, ka karote iekšā stāv, putras, kotletes, karbonādes, buberti, uzpūteņi. Viss tas, ko esam ēduši bērnībā, tas, ko gatavojusi ome vai opis, tas, ko savukārt viņiem vārījuši un cepuši viņu vecvecāki.