ķirbis, ēdiens
Foto: Shutterstock
Kas gan nekaiš pilsētas cilvēkam – ieej lielveikalā, nopērc dārzeņus, dažkārt pat glīti safasētus, nomazgātus un pat nomizotus, nes tos mājās un liec tik katliņā iekšā. Var jau, protams, arī aiziet līdz tirdziņam, kur katru kabacīti un ķirbīti var aptaustīt, rokās pavārstīt – vai gana stingrs? Laukos tā lieta ir vēl vienkāršāka – burkānu, ķirbju, kabaču dobe turpat aiz sliekšņa, kartupeļu lauks arī tepat, arī dilles var plūkt pēc vajadzības. Tik vien kā sāls, pipari un citas garšvielas no bodes jāsagādā. Tā kā šis ir uzvarošais ķirbju un kabaču laiks, tad šodien parunāsim par šiem dārzeņiem – par vēsturi, ieguvumiem veselībai, nāksim klajā ar ieteikumiem namamātei, kā arī pārlūkosim dažādo "Tasty.lv" recepšu klāstu.

Ķirbju dzimtā ir ļoti daudz sugu. Pie tam katram šīs dzimtas pārstāvim ir sava vēsture. Galvenais dzimtas pārstāvis, protams, ir ķirbis. Savukārt visiem zināmie kabači un patisoni ir ķirbju pasuga.

Par ķirbju dzimteni pieņemts uzskatīt Ameriku. Pēc Plīnija liecībām senie romieši no trauku ķirbja gatavoja dažādus traukus un pat vīna mucas. Šim nolūkam ķirbī iztaisīja caurumu, ielēja verdošu ūdeni un, atmiekšķējot ķirbja mīkstumu, to izvilka ar koku. Berot smiltis un lejot ūdeni, skaloja, līdz ķirbja iekšējās sieniņas pilnībā attīrījās. Pēc tam izžāvēja un lietoja kā trauku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!