Ko secinājām? Pavārgrāmatas nav dizaina elements, tās ir jāliek pie darba! Tiesa – pāršķirstīt tās saudzīgi būtu gudrāk, tomēr lielāku vērtību tās iegūst, ja uz lapām redzamas gatavošanas pēdas – sviesta kleksis, zemeņu zīmogs.
Kurās grāmatās var atrast "Tasty" gardēžu atstātās pēdas? Šo izaicinājumu sākām ar Meta Vilkinsona grāmatu "Brīnišķīgās dārza veltes. Receptes gadalaiku svinēšanai", tad turpinājām ar tādiem šedevriem kā Zanes Grēviņas jeb "Našķoties Zanes" grāmatu "Vienkārši našķoties", Sandras un Valda Ošiņu "Eiropas vēsture latviešu virtuvē", "Kūkas. Viegli pagatavojamas receptes" (2015, "The White Book"), Noras Ikstenas "Dzīves priecīgais vakarēdiens" un daudzām, daudzām citām pavārgrāmatām, ko atradām gan savos, gan kolēģu, draugu un pat kaimiņu grāmatu plauktos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!