Foto: Privātais arhīvs

"Kā visiem labi zināms, slinkums ir vislabākais progresa virzītājs. Jautāsiet, kāds tunča salātiem sakars ar progresu? Mans vīrs neēda tunci (līdz šo salātu pagaršošanai!), bet pēc šīs receptes gatavoto ēdienu apēda divas papildporcijas un pieprasīja to pašu arī nākamajā dienā. Un tad arī nākamajās brīvdienās. Un tagad piesakos konkursam!" raksta Liene, kura piedalās makaronu salātu recepšu konkursā.

Vaicāsiet, kāpēc slinkums? Bija tā, ka pēc diezgan jestras ballītes pamodāmies nākamajā rītā izsalkuši kā vilki. Bet, kā par nelaimi, ledusskapī pelīte pakārusies! Nu, tukšs kā izslaucīts, vārdu sakot! Dārgais, mums nav nekā ēdama! Tev jāšauj uz bodi! Nē, zaķīt, es vēl braukt nevaru! Bet ēst gribas! Arī man. Un uz bodi arī man negribas braukt. Tad nu pakasīju savu matu ērkuli, pavēru plašāk skapīšus un sāku meklēt, kas krājumos.

Re, kaut kādi rīsi! Ai, nē, nav rīsi, makaroni, bet derēs tāpat! Nedaudz apžuvis gurķis ledusskapī un daži cherry tomāti. Bet kas tad tas? Tuncis tomātu mērcē?! Kas tas? Kā tas mūsu virtuvē gadījies? Ai, labi, nav svarīgi, derēs. Velns, pie bada arī mušas ēd! Ja tā labi pameklē, tad vēl arī konservētas pupiņas atrodas – pirktas uz kaut kādu akciju, vellsviņzina, kad. Bet kas gan tām var sabojāties?

25Minūtes
8Sastāvdaļas
vidēji

Sastāvdaļas

Porcijas: 4
185 gtuncis tomātu mērcē7 ķirštomāti100 ggurķis1 bundža konservētas pupiņas150 gorzo pasta (rīsu makaroni) svaigi malti melnie pipari1 ĒKmajonēze0.5 gab.sarkanais sīpols

Pagatavošana

1

Tad nu tā. Novārīju mazos rīsmakaroniņus, noskaloju – lai dzesējoties nesalīp un noliku padzist.

2

Gurķis tika sašķēpelēts kubiņos, tomātus arī uz pusēm.

3

Pupām nolēju šķidrumu un noskaloju.

4

Sīpolu sagriezu tā smalkāk, bet var arī ceturtdaļgredzenos.

5

Tunci arī nedaudz sasmalcināju.

6

Visas sastāvdaļas vienā bļodā, pāri – atdzisušie makaroni. Tuč tuč piparu, likās, ka tikai ar tomātu mērci, kas konservā, būs par sausu, tāpēc izspiedu vientuļajā ledusskapī pāri palikušo majonēzi (ēdamkarote, ne vairāk). Visu samaisīju un – voila, gatavs!

Vīra kungam nesu lepni, bet ar viltīgu smaidu. Kā jau teicu, noēda gardu muti un vēl paprasīja. Pēc tam tikai pajautāju: "Nu, mīļais, kā tev tuncis garšoja?". Ko? Es? Tunci? Ai, bet tur taču kečups, ar to arī gumijas zābaku var apēst!

Bet vispār – it kā jokains mums tas pēcballītes brokastiņš izklausās, bet iesaku, tik tiešām garšīgi! Un vīramātei arī garšoja, viņa man tāda cimperlīgāka gadījusies!

Iesūtīja: Liene

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!