"Ir jauni veidi, kā gatavot, jauni gadžeti, bet mēs ņemam vecmammas atstāto pussabrukušo koka puļķi un rullējam mīklu. Kāpēc? Jo tajā brīdī es taču pieskaros tai virsmai, kam viņa ir gadiem pieskārusies, vai ne? Un mēs satiekamies atkal," raksta Maruta.
"Patiesībā vienmēr, kad es kaut ko gatavoju – cepu pīrāgus, štovēju kāpostus, cepu kotletes, šmorēju gaļas – es gatavoju atmiņas. Ievārījumu vārīšana, gurķu marinēšana – viss ir atmiņu pagatavošana vieglā nostaļģiskā mērcē. Šodien arī – sagribējās tik ļoti, ļoti un izcepu vecmammas sencepumus – mēnestiņus.
Manai vecmammai bija mazs blociņš, dzeltenos vāciņos, kur bija sarakstītas receptes. Un nekas tur nav sarakstīts gramos, bet tikai saujās, šķipsnās un karotēs, glāzēs. Nav tur nekādas precizitātes un svēršanas. Nav. Bet viss ir pilnīgi pareizi un sanāk pilnīgi riktīgi. Un ja nesanāk, tad pati vainīga –sauja nav pareiza vai sāls šķipsna neprecīza.
Viss, ko es patiešām protu taisīt ir tas, kas kaut kā ir iegūlies atmiņā no tiem laikiem, kad viņa gatavoja. Kaut gan viņa būtu tagad ļoti pārsteigta, ka es protu taisīt ēst, jo savā agrīnajā jaunībā nebiju čadīga un čakla. Ai, vecmamm, nesanāk jau viss, nesanāk. Vienu gadu gurķi visi "izšāva", pīrāgi šoreiz bija par treknu un sanāca diezgan cieti, bet es māku pīrāgus aizlipināt ciet tā, ka vaļā neveras. Un mēnestiņi arī sanāca. Esmu tagad saēdusies jau līdz nelabai dūšai.
Un ja gadījumā vēlaties manas bērnības garšu, tad mēnestiņi ir tik vienkārši, ka to var izcept jebkurš, kurš prot ieslēgt cepeškrāsni. 250 g sviesta (vai cepammargarīna), 3 ēdamkarotes krējuma, 2 glāzes miltu. Visu samīca un ieliek ledusskapī atvēsināties. Atdala olas baltumu, sakuļ (nevajag kult līdz baltkvēlei, tikai tādas smukas caurspīdīgas putas). Mīklu izrullē, ar mazu šņabglāzīti izspiež mēnestiņus, pamērcē olas baltumā, cukurā un liek uz pannas. Cep apmēram 230 grādos – kad cepumi sāk palikt brūni, ņem ārā. Neķer no pannas uzreiz nost – lai nedaudz paelpo (paliek cieti). Un tad jau piezogas sliktā dūša, jo silti tie cepumi vēl viducīti ir nedaudz mīksti un staipīgi, ka nevar atrauties. Un arī tas mīkstais viducītis ir atmiņas."
Vecmāmiņas ābolkūka ar cukurotu garoziņu
Fantastiski gardu ābolkūku ar cukurotu mīklas garoziņu no vecmāmiņas recepšu pūralādes iesaka vairāku pavārgrāmatu autore Laila Trektere.
Vecmāmiņas sīpolu mērce
Sīpolu un cauraudzīša mērci Sīpolu ceļa konkursam piesaka Māra.
Guļbešņīki – Latgales vecmāmiņas ēdienu klasika
Gardi vārīto kartupeļu plācenīši ar burkānu un sīpolu pildījumu, ko Latgalē sauc par guļbešņīkiem. Proporcijas nav zināmas, jo laukos viss tiek noteikts uz aci, tāda arī recepte.
Pīrādziņi ar dzērvenēm - kā pie vecmāmiņas!
Pīrādziņi ar dzērvenēm - tik mīksti un gardi, paši kūst uz mēles!
Sodas 'dzēšana', cepšana sviestā un citi vecmāmiņu padomi, kuri jāaizmirst uz visiem laikiem
Ēst gatavošanas prasmes mēs sākam apgūt jau agrā bērnībā, pakāpjoties uz ķeblīša un uzmanīgi sekojot tam, ko dara omīte. Reti kurš aizdomājas, ka arī viņa savulaik ir stāvējusi uz ķeblīša, iemūžinot atmiņā savas vecmāmuļas padomus kā neapstrīdamu patiesību. Laiki mainās, bet daudzi gadu desmitiem seni virtuves paradumi joprojām šķiet pašsaprotami un nevienam nenāk prātā tos apšaubīt. Ir laiks lauzt iesīkstējušos priekšstatus un noskaidrot, cik pamatoti ir vecmāmiņu ieteikumi.
Soli pa solim: kā izcept supersulīgas un mīkstas kotletes, kuras apskaustu pat tava vecmāmiņa
Lai gan varētu šķist, ka nav vienkāršāka ēdiena par daudzu iecienītajām kotletēm, ne vienmēr un ne visiem izdodas tās izcept sulīgas un gardas. To, ka kotletes ir visai kaprīzs ēdiens, var apliecināt ne viena vien pieredzējusi saimniece, jo, ja rīkosies neprasmīgi, tās padosies sausas, bezgaršīgas un nepievilcīgi pelēkas. Tādēļ ir pienācis laiks uzzināt, kas tad jāņem vērā, lai izceptu supersulīgas un mīkstas kotletes, kuras apskaustu pat tava vecmāmiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!