franču grauzdiņš, baltmaize, zemenes
Foto: Shutterstock
Franču grauzdiņš ir burvīgs našķis, ko var baudīt jebkurā diennakts laikā. Tiesa, ar Franciju tam ir tāds pats sakars kā franču karbonādei... Franču grauziņa izcelsme ir šarmanta mistērija, un tam ir daudz nosaukumu. Tas garšo lieliski, un zemeņu laikam franču grauzdiņš ir kā radīts.

Franču grauzdiņa izcelsmi meklējot, nokļūstam līdz viduslaiku Eiropai, kad vidusslāņa virtuvēs pavāriem bezatlikumu tehnoloģijās bija melnā josta – nekas netika mests ārā, viss tika izlietots. Tā, jādomā, radās ne mazums ēdienu, ko ar variācijām baudām vēl šobaltdien.

Par maizi runājot – tā ātri kļuva cieta. Bet mest ārā vecāku maizi nevarēja, tad nu pavāri to izmērcēja, papildu garšai pievienoja olas un tad atkal cepa, tā rodot veidu, kā pabarot ģimenes. Franču grauzdiņš būtībā bija dzimis. Ne velti viens no franču nosaukumiem tam ir "pain perdu", tulkojumā "zudusī (vai zaudētā) maize", tātad maize, kas ir saziedējusi un būtu jāmet ārā, ja vien kādam nebūtu ienākusi prātā ideja par maizes izmērcēšanu un cepšanu.

Franču grauzdiņam ir daudz nosaukumu – to sauc arī par spāņu grauzdiņu, vācu grauzdiņu, omletes maizi, olu maizi. Vācijā šo ēdienu dēvē par "nabadzīgo bruņinieku".

Ap 17. gadsimtu franču grauzdiņus kā ēdienu ar savu recepti pirmo reizi noformulēja kāds pavārs Itālijā. Patiesībā šī recepte šajā laikā jau tika lietota gan Francijā, gan Vācijā, gan Anglijā, gan citur Eiropā.

Vēstures peripetijas gastronomijā mēdz būt negaidītas: franču grauzdiņi nostiprināja savu pasaules slavu, nevis Eiropā, bet Amerikā, kur maizīšu recepte nokļuva no Anglijas 17. gadsimtā. Kāds pavārs, vārdā Jozefs Francis, sāka piedāvāt klientiem šo ēdienu un nosauca to savā vārdā. Tam vajadzētu izskatīties šādi: "French's Toast" – Franča grauzdiņi. Francis bija lielisks pavārs, bet ar gramatiku viņam acīmredzami gāja šā un tā, jo raugi, viņš ēdiena nosaukumā aizmirsa apostrofu. Un tā nu gadījās, ka viņš vēsturē iekļuva ar gramatikas kļūdu, bet franču grauzdiņus joprojām sauc par franču (nevis Franča) grauzdiņiem, domājot par Franciju un visām tās šarmantajām padarīšanām.

Nabaga Francim pasaules slava gar degunu! Tā iet, kad skolā nemācās gramatiku!

Kulinārijas pasaulē jau sen zināms fakts: ēdienu, kas skan mazliet franciski vai kam piedēvē francisku izcelsmi, var pārdot labāk un dārgāk. Tāpēc pasaules kulināri turpina uzturēt spēkā mītu arī par franču grauzdiņiem, kurus jūs patiesībā nedabūsiet nevienā franču kafejnīcā. Toties jūs tos varat pagatavot mājās!

Protams, var teikt, ka tādus "franču grauzdiņus", saproties, mēs esam cepuši visu mūžu un ka tikpat labi tie varētu būt latviešu grauzdiņi. Iespējams! Tomēr franču grauzdiņu pagatavošanai ir savas nianses, tāpēc – ja ir vēlme pagatavot tos pēc visiem priekšrakstiem, tad te nu būs recepte. Jāpiebilst, ka šī ir mazliet uzlabota, ja grib pavisam klasiskus franču grauzdiņus, jāiztiek tikai ar četrām sastāvdaļām: piens, olas, sviests un maize.

25Minūtes
7Sastāvdaļas
viegli

Sastāvdaļas

Porcijas: 1
2 gab.baltmaizes šķēles200 mlpiens1 gab.ola1 šķipsnakanēlis1 šķipsnasāls TKvaniļas ekstrakts50 gsviests

Pagatavošana

1

Olu sakuļ ar siltu pienu, pievieno kanēli, sāli un vaniļas ekstraktu. Visu kārtīgi sakuļ.

2

Maizes šķēles iegremdē maisījumā un tajā tur 5-10 minūtes.

3

No abām pusēm apcep maizes šķēles sviestā vidējā karstumā.

4

Pasniedz karstas, uz katras maizes šķēles uzliekot gabaliņu sviesta.

5

Pasniedz ar medu (klasiskā recepte) vai ogām, vai abiem.

Foto: Shutterstock

Lai labi garšo!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!