Man kakao ir bērnības garša, bet šīs garšas atšķiras – ir lauku omītes Annas vārītais kakao un Smiltenes vecmāmiņas Lindas vārītais. Pirmais bija šokolādīgi salds un šķidrs kā piens, otrais – tumīgi biezs un smaržoja pēc kanēļa. Garšoja abi, un es kā bērns daudz nedomāju, kāpēc tie atšķiras. Viena mana versija bija, ka tas ir tādēļ, ka ome gatavo uz malkas krāsns, bet vecmāmiņa uz gāzes. Vienreiz arī Anna pagatavoja kakao uz gāzes plīts, un tas tādēļ nepalika biezāks. Pieaugot sāku skatīties līdzi, ko abas vecāsmātes dara, un atklāju, ka tēva māte kakao padara tumīgāku ar olas dzeltenumu. Atrisinājās arī mistērija par bezē cepumiem, ko viņa cepa, kad gatavoja kakao – vienkārši olu baltumu vajadzēja izlietot!
Diemžēl Linda nomira, daudz ko no savām virtuves gudrībām neiemācījusi, bet, tumīgo kakao gatavojot, vienmēr viņu atceros un saucu to par igauņu kakao, jo vecmāmiņa bija igauniete.
::recepte::
Olu dzeltenumu saputo ar ēdamkaroti cukura un nedaudz kanēļa stingrās putās.
Kakao sajauc ar pusēdamkaroti cukura un nedaudz piena, izveidojot šķidras šokolādes masu.
Uzvāra pienu un pievieno kakao. Visu izmaisa, ņem nost no uguns un iemaisa tur saputotu olas dzeltenumu.
Pasniedz pārkaisītu ar kanēli.
::!recepte::
Ja mājās ir piena putotājs, tad var apiet piena karsēšanu. Tad kakao sanāks ar stingrām putām.
Nav aizliegts bagātināt kakao ar mazajiem zefīriņiem – bērniem patiks. Savukārt pieaugušie var piepilināt nedaudz brendija.
Lai sildošs rudens!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
