Bērnības garša, vairākās desmitgadēs pārbaudīta recepte, ātri pagatavojama no trīs sastāvdaļām! Vai vēl ko vairāk var vēlēties? Vienīgi papildporciju!
Šonedēļ gatavošanā pēc grāmatas uz skatuves Salmes Masso sarakstītā "Pavārgrāmata bērniem". Galu galā, ir taču skolēnu brīvlaiks. Šī, pirms trīsdesmit gadiem izdotā pavārgrāmata, ir dāvināta manai māsai – ar visu ierakstu, tajā savu piederības uzlīmi ir pielipinājis arī mans vecākais dēls. Laikā, kad grāmata tika izdota, es jau gatavoju pēc "lielo cilvēku" pavārgrāmatām, bet sirds nosāpēja par tādu netaisnību, jo, kad es biju maza, man tādas grāmatas nebija. Skaistas Dainas Lapiņas ilustrācijas, garšīgas receptes! Laimīgā māsa! Viņai tik forša grāmata! Neviens jau gandrīz pilngadīgam skuķim neko tādu nedāvināja, bet, ai, kā es par to priecātos! Smejos, ka savu vecāko dēlu tik agri ieviesu tādēļ, lai legāli varētu pirkt bērnu grāmatas! Arī pavārgrāmatas.
Autore ir Ņinas Masiļūnes līdziniece Igaunijā, daudzu pavārgrāmatu un virtuves gudrību autore. Atbilstoši izdošanas laikam grāmata tulkota nevis no igauņu, bet krievu valodas, taču, gods, kam gods, iztulkota labi. Sastāvdaļas nepazūd tulkojumā, arī padomi saprotami un noderīgi. Reiz jau teicu, bet atkārtošos – vislabākās pavārgrāmatas iesācējiem ir tieši bērnu pavārgrāmatas. Arī šajā ir sīki un smalki izstāstīts, kas ir gan sijāšana, gan sautēšana, ko nozīmē pusfabrikāti un kas ir porcija.
Te ir padomi olu pārsišanai un pārvārīta ēdiena saglābšanai. Vārdu sakot, pārskatiet plauktus, interneta dzīles un krāmu tirgus!
Recepte, ko izvēlējos gatavot, ir kukurūzas nūjiņu torte. Bērnībā šādas vaļības es nevarēju atļauties, dzīvoju laukos un, ja kukurūzas nūjiņas vēl šad tad parādījās plauktos, tad īrisa konfektes varēja dabūt tikai tad, ja kāds no vecākiem brauca uz Rīgu! Tādu vaļību, kā tās pēc tam kausēt un jaukt kopā ar nūjiņām, es nevarēju atļauties. Īrisi bija jāēd tāpat, pat, ja tie izrāva plombas! Lauku veikalos vienīgais našķis bija sausais ķīselis, ko varēja bērt pa tiešo uz mēles. Un parastie, četrstūrainie cepumi, ko, ja dabūja marmelādi, pārstrādāt saldā desā. Taču šoreiz stāsts par kukurūzu un īrisu. Brīdī, kad padalos savos sociālajos tīklos ar gatavošanas procesu, uzzinu, ka šo kārumu tagad sauc par "Kuki– muki". Mana "Facebook" draudzene Kristīne komentē: "Kukurūzas nūjiņas+gotiņas vai īrisi+sviests. Seno laiku našķis, kuru tagad smalki sauc par "kuki-muki". Veikalos tirgo štruntīgu pakaļdarinājumu ar tādu nosaukumu," bet Ingus stāsta: "Mana sieva to sauc par "kukurūzas smadzenēm", jo, kad nūjiņas ar karameli/īrisu salipina bumbā, nedaudz atgādina smadzenes."
Lūk, šis našķis tad arī top manā virtuvē! Paldies vīram, kuram rodas ģeniāla ideja, proti, neveidot saldu desu, bet rullēšanu aizstāt ar ievietošanu kēksa formā! Man ir radošs vīrs, kurš varētu šos padomus tirgot! Kēksa formas izmantošana krietni atvieglo procesu.
Starp citu, veikalos ir pieejamas kā lielākas, tā mazākas kukurūzas nūjiņas. Manā gadījumā bija tādas paprāvākas. Recepšu grāmatā grami kā mērvienības izmantoti samērā maz. Te dominē tādi lielumi kā paciņa, puspaciņa, karotes, glāzes un citi trauki. Piemēram, šai receptei vajadzīga paciņa sviesta. Mans veiksmes stāsts ir tas, ka es vēl atceros, cik gramu bija sviesta paciņai pirms 30 gadiem – 200 grami, bet to, cik gramu bija kukurūzu nūjiņu pakā, gan neatceros. Receptē teikts – puspaka. Tātad paka, nevis paciņa, tātad liela. Es nūjiņas lieku uz aci, un man sanāk gandrīz paka mūsdienu kukurūzas nūjiņu iesaiņojuma. Īrisi gan, gods kam gods, doti gramos!
Sastāvdaļas
Pagatavošana
Iztin no papīrīšiem konfektes.
Pannā izkausē sviestu.
Pieber iztītās konfektes un ar koka karoti maisa, līdz izveidojas viendabīga karameles masa.
Pieber klāt kukurūzas nūjiņas, izmaisa, lai tās visas vienmērīgi pārklātos ar karameli.
Kēksa formā ieklāj cepamo papīru un ieber kukurūzu nūjiņu – karameles masu. Kēksa formu var aizstāt ar cepamo papīru un no masas pagatavot saldu desu. Papildus var ietīt pārtikas plēvē.
Liek sastingt uz pāris stundām. Sagriež gabaliņos un pasniedz.
Šis patiesi ir ļoti vienkārši pagatavojams našķis! Kā garšo? Kā klases vakarā, kur katrs nāca ar savu groziņu. Meitene, kurai mamma strādāja bodē, parasti gatavoja saldo desu vai šo īrisu – kukurūzas nūjiņu našķi! Nevienas vairāku kārtu vakariņas un putots putna piens smalkā restorānā nespēj aizstāt šo garšu! Šī recepte ir lielisks veids, kā iepazīstināt savus mazbērnus un bērnus ar savu bērnības garšu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
